Lai saglabātu varu Krievijā un glābtu savus krītošos reitingus, Kremļa saimnieka nākamais agresijas mērķis varētu būt Eiropas Savienības (ES) valstis, kas nav NATO sastāvā, žurnālā "Foreign Policy" savā viedokļa rakstā prognozē bijušais Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili.
Lai gan starptautisko tiesību pārkāpumi Krievijai maksā sankcijas, kas kaitē jau tā drūmajam ekonomikas stāvoklim, svešu zemju sagrābšana Kremlim nekad nav bijis vienīgais mērķis, norāda Saakašvili, atbildot uz bieži uzdoto jautājumu, kāpēc lai Maskava jaunas zemes pleķīša dēļ gribētu maksāt tik augstu cenu.
"Putina mērķis šodien ir tāds pats kā 2008. gadā, kad viņš iebruka manā valstī – ciešāk satvert varas sviras Krievijā. Ik reiz, kad Putina vietējā popularitāte krīt, viņš vai nu saasina esošu konfliktu vai sāk jaunas ofensīvas," raksta Gruzijas eksprezidents.
Un šī stratēģija darbojas – Putins lielāko valsti pasaulē vada jau gandrīz 20 gadus, pastiprinot kontroli ar katru krīzi, atzīmē autors. Parastajam krievu vēlētājam ir jācīnās par izdzīvošanu ar 200 eiro pensiju mēnesī, bet viņi var lepoties par to, ka dzīvo superlielvarā, viņš papildina.
"Putins ir gan paredzams, gan loģisks: uzbrukums vājākam kaimiņam atnes ātrāku un lētāku reitingu kāpumu nekā Krievijas distopiskās veselības aprūpes sistēmas uzlabošana," atzīmē autors, turpinot, ka Putina popularitātes kāpums 2015. gadā pēc Krimas okupācijas nav sagadīšanās.
Rietumu nosodījums un nespēja Krievijas agresiju apturēt tikai stiprina Kremļa popularitāti tā atbalstītāju acīs, atzīmē Saakašvili. Ja Rietumi nav neko mācījušies no pēdējām divām desmitgadēm, tad jauna krīze jau ir redzam pie horizonta, viņš turpina. Socioloģiskās aptaujas rezultāti liecina, ka vēlētāju uzticība Putinam ir nokritusies līdz 33%, kas ir zemākais rādītājs kopš 2006. gada.
"Jautājums tagad nav, vai Putins uzbruks, bet kur [viņš uzbruks]," domā autors, skaidrojot, ka likumu pārkāpšana "savā pagalmā" (bijušajā PSRS) vairs nevienu nepārsteidz un ir nepieciešams kas cits.
Bieži tiek runāts, ka nākamais Krievijas agresijas upuris varētu būt Baltkrievija, taču Putins iegūtu ļoti maz, demonstrējot spēku valstī, ko vairums krievu jau tāpat uzskata par Krievijas daļu, analizē politiķis.
Tāpat bieži runā, ka upuris varētu būt kāda no Baltijas valstīm, taču pašlaik Krievija nav tik stipra, lai riskētu iedarbināt NATO līguma 5. pantu un izraisīt karu ar ASV. Turklāt uzbrukums bijušajām PSRS teritorijām būtu "deja vu", kas nedotu lielu artavu Putina varas stiprināšanai, spriež Saakašvili, atklājot, ka labi pazīstot Putinu, paredz citu scenāriju.
"Krievija, visticamāk, tuvākajā nākotnē vērsīsies vai nu pret Somiju vai Zviedriju. Lai gan abas ir ES valstis, tās nav NATO valstis," raksta Saakašvili. Uzbrūkot ārpus NATO esošai valstij Putins neriskē ar 5. pantu. Bet, uzbrūkot Eiropas valstij, viņš var sagaidīt balvu sabiedrības atbalsta formā no vēlētājiem, kas alkst pēc uzvarām, skaidro politiķis.
"Es nesagaidu Krievijas tankus bez pretestības iebraucam Helsinkos vai Stokholmā. Bet Maskavai relatīvi vienkārši būtu sagrābt zemes attālā Arktikas nostūrī vai uz mazas salas kā Zviedrijas Gotlande, ņemot vērā stratēģiskās spējas, ko Krievija ir attīstījusi savā ziemeļu flangā," modelē Saakašvili.
Viņš norāda, ka NATO nez vai gribētu sākt karu par kādu aukstu Baltijas jūras salu vai Somijas tundru, taču Putins to darītu, jo viņa likmes ir daudz augstākas.
Krievijas agresija pret Skandināviju, kas ir nepārprotama Rietumu daļa, varētu šķist mazticams scenārijs, taču pirms dažiem gadiem arī Krimas aneksija daudziem bija neticams scenārijs, atzīmē Saakašvili.
"Tas var izklausīties šokējoši, bet Putins jau daudz reizes ir šokējis pasauli. Rietumi nevar atļauties atkal tikt pārsteigti nesagatavoti," nobeidz Gruzijas eksprezidents.
