Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins uzrunā trešdienas rītā izziņoja "daļēju mobilizāciju". Rietumvalstu līderi pauž bažas par kara eskalāciju, bet izrāda stingru atbalstu Ukrainai.
"Putina runa bija satraucoša kara eskalācijas kontekstā, un viņa draudi ir jāuztver nopietni," norādīja Lielbritānijas ārlietu ministre Džiliana Kīgana. "Skaidrs, ka tas ir kaut kas tāds, ko mums vajadzētu uztvert ļoti nopietni, jo, ziniet, mēs to nevaram kontrolēt," sacīja Kīgana, ziņo medijs "Al Jazeera".
Vācijas vicekanclers Roberts Habeks raksturoja mobilizāciju kā "vēl vienu sliktu un nepareizu soli no Krievijas puses, kuru mēs [Vācija], protams, pārrunāsim un politiski konsultēsimies par to, kā uz to reaģēt".
ASV vēstniece Ukrainā, sacīja, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina pasūtītā daļēja mobilizācija ir "vājuma" pazīme. "Izsludinātie referendumi un mobilizācija ir vājuma pazīmes, krievu karaspēka neveiksmju dēļ," vietnē "Twitter" rakstīja vēstniece, piebilstot, ka "ASV nekad neatzīs Krievijas prasības par okupēto Ukrainas teritoriju, un turpinās pastāvēt par Ukrainu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams", vēstnieci citē Ukrainas medijs " Kyiv Post".
Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks sacīja, ka " Lietuvā militāro draudu līmenis vēljoprojām ir zems", tomēr "tā kā Krievijas militārā mobilizācija notiks arī netālu no mūsu robežām (Kaļiņingradas apgabalā), Lietuvas Ātrās reaģēšanas spēki darbojas augstas gatavības apstākļos, lai novērstu jebkādas provokācijas no Krievijas puses''.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs sacīja, ka Latvija nesniegs patvērumu, izsniedzot "humānas vai cita veida vīzas" tiem, kas bēg no Maskavas izsludinātās mobilizācijas.
Aleksejs Navaļnijs, Krievijas opozīcijas līderis, apgalvo, ka šī mobilizācija novedīs pie " masveida traģēdijas". Video vēstījumā no cietuma, ko ierakstījuši un publicējuši viņa advokāti, Navaļnijs stāsta, ka "tas novedīs pie milzīga skaita bojāgājušo. Lai saglabātu savu varu, Putins iebruka kaimiņvalstī, nogalināja tur esošos cilvēkus un tagad sūta šajā karā milzīgu daudzumu Krievijas pilsoņu", raksta BBC.
Čehijas premjerministrs Petrs Fiala uzskata, ka daļēja mobilizācija "ir mēģinājums vēl vairāk eskalēt karu, ko Krievija uzsākusi pret Ukrainu un tas ir papildu pierādījums tam, ka Krievija ir agresors". Fiala norādīja, ka ir svarīgi turpināt sniegt palīdzību Ukrainai un ka Čehijas interesēs ir turpināt to darīt. Čehija Ukrainas bruņotos spēkus apgādājusi ar smagajiem ieročiem, tostarp bruņumašīnām, helikopteriem un artilērijas sistēmām. Tā bija pirmā valsts, kas nosūtīja tankus uz Ukrainu.
Nīderlandes premjerministrs Marks Rute nosauca mobilizāciju un referendumu plānus par "panikas pazīmi".
Savukārt Eiropas Savienības izpildvara sacīja, ka Putina daļējas mobilizācijas paziņojums pierāda, ka Krievijas prezidents ir "izmisumā" un tikai cenšas saasināt krīzi. "Šis ir tikai vēl viens pierādījums tam, ka Putins nav ieinteresēts miera veicināšanā. Tas parāda, ka viņš ir ieinteresēts pastiprināt šo karu," ziņu konferencē sacīja Eiropas Komisijas ārpolitikas pārstāvis Pīters Stano.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju". Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
