Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien asi atvairīja Nīderlandes premjerministra Jana Petera Balkenendes paustās bažas par karu un cilvēktiesību pārkāpumiem Čečenijā, paziņodams, ka "daži Eiropas līderi" cenšoties būt "lielāki musulmaņi par pašu pravieti Muhamedu".
Preses konferencē pēc divu dienu vizītes Nīderlandē Putins noraidīja apsūdzības, ka Krievijas spēki pārāk vardarbīgi centušies apspiest nemiernieku pretošanos Čečenijā.

Kā izteicās Balkenende, viņš sarunā ar Putinu pieminējis cilvēktiesību problēmu un vaicājis viņam par Maskavas politiku Čečenijā, jo šis jautājums rada bažas viņa valstī. Nīderlandes premjers piebilda, ka varējis runāt par "šo delikāto jautājumu" ar Putinu atklāti.

Putins savukārt salīdzinājis Kremļa problēmas Čečenijā ar islama teroristu uzbrukumiem Eiropā, konkrēti, ar pirms gada notikušo holandiešu kinorežisora Teo van Goga slepkavību.

"Tas bija briesmīgs notikums, kas, protams, bija daļa no plašākas problēmas, ko sauc par starptautisko terorismu," paziņoja Krievijas prezidents. "Mums ir jācīnās ar ļoti nežēlīgiem cilvēkiem - patiesībā zvēriem ar cilvēka seju, kuri negrib un nespēj saprast, kādā laikā un pasaulē viņi dzīvo. Tāpēc mūsu reakcijai jābūt adekvātai tiem draudiem, ko viņi rada mūsdienu civilizācijai," viņš piebilda.

Putins jau agrāk izcēlies ar visai rupjām atbildēm uz kritiku, kas skar Maskavas darbību Čečenijā.

Savukārt Balkenende sacīja, ka Putins par cilvēktiesībām runājis ar viņu ļoti atklāti, bet atzina, ka "bažas tomēr palikušas". "Čečenija ir ļoti delikāts temats. Šīs valsts vizītes sakarā jāpievērš uzmanība apstāklim, ka mēs esam ļoti nobažījušies par attieksmi pret cilvēktiesībām un cilvēktiesību aktīvistiem," piebilda Nīderlandes valdības vadītājs.

Putins tikmēr atgādinājis, ka Rietumvalstis nav atsaukušās uz Maskavas aicinājumu "vismaz sūtīt savus novērotājus" uz referendumu par konstitūciju un prezidenta vēlēšanām Čečenijā, savukārt islama valstu organizācijas bijušas plaši pārstāvētas.

Pēc Putina teiktā, Krievija cietusi "milzīgus zaudējumus, taču pietiktu kaut uz mirkli izrādīt vājumu, un šie zaudējumi daudzkārt pieaugtu". Viņš licis noprast, ka par to varētu nākties maksāt ari Rietumeiropai.

"Manuprāt Kaukāzā un Čečenijā mēs aizstāvam ne vien savas, bet arī jūsu intereses. Ja mēs ļausim terorismam pacelt galvu šajā reģionā, tas pats var notikt arī citos pasaules reģionos," paziņoja Krievijas prezidents.

Pēc viņa teiktā, valstīm vajadzētu sadarboties cīņā pret terorismu, un sarunās ar Balkenendi apspriesta sadarbība šajā virzienā gan ar Nīderlandi, gan ar visu Eiropas Savienību (ES) kopumā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!