Otrdien Krievijas prezidents Vladimirs Putins otro dienu pēc kārtas parādījies publiski, piedaloties Uzvaras dienas svinību plānošanas sēdē, vēsta aģentūra "Reuters".
Putins pēc 10 dienu pārtraukuma pirmo reizi publiski tika parādīts 16. martā, Sanktpēterburgā tiekoties ar Kirgizstānas prezidentu Almazbeku Atambajevu. Tomēr tas nepārtrauca baumu un neticības par to, vai tikšanās patiešām ir notikusi, klejošanu tīmekļa diskusijās.
Otrdien notikušajā sanāksmē Putins paziņoja, ka joprojām tiek novēroti mēģinājumi "pārrakstīt" un "falsificēt" Otrā pasaules kara vēsturi, ziņo aģentūra "RIA Novosti". Šo darbību mērķis esot apdraudēt mūsdienu Krievijas spēku un autoritāti.
"Dažkārt tiešām neceļas mēle, lai atstāstītu visus šos bezkaunīgos secinājumus, tā saucamos novērojumus, kam nav nekā kopīga ar patiesību. Viņu mērķis ir skaidrs - apdraudēt mūsdienu Krievijas spēku un morālo autoritāti, laupīt tai uzvarētājvalsts statusu ar visām no tā izrietošajām starptautiski tiesiskajām sekām, sadalīt un sanaidot tautas, izmantot vēstures spekulācijas ģeopolitiskajās spēlēs," paziņoja Putins.
Viņš arī uzsvēra, ka notiek mēģinājumi "nomelnot" veselu ļaužu paaudzi.
"Šodien, diemžēl, mēs redzam ne tikai mēģinājumus interpretēt, izkropļot tā kara notikumus, bet arī ciniskus, ne ar ko neslēptus melus, nekaunīgu veselas ļaužu paaudzes nomelnošanu, kas par šo uzvaru atdeva praktiski visu, aizstāvot mieru pasaulē," paziņoja Putins.
9. maijā Maskavā tiks atzīmēta 70. gadadiena kopš Otrā pasaules kara beigām (Eiropā).
1945. gada maijā kapitulēja nacistiskās Vācijas karaspēks, piekāpjoties sabiedroto – ASV, Lielbritānijas un PSRS – spēkiem. PSRS kara laikā lendlīzes ietvaros saņēma arī miljardiem dolāru vērtu materiālo palīdzību no ASV.
Līdz ar Vladimira Putina nākšanu pie varas Krievijā vērojama PSRS asiņainā diktatora, kurš vadīja valsti Otrā pasaules kara laikā, Josifa Staļina glorificēšana, noklusējot viņa noziegumus, bet izceļot viņa panākumus.
Staļina vadītā PSRS 1939. gadā, neilgi pirms kara, noslēdza Neuzbrukšanas līgumu ar savu nākamo pretinieku – Ādolfa Hitera vadīto Vāciju, sadalot savā starpā ietekmes sfēras Eiropā.
Staļina totalitārā režīma noziegumus Krievijā turpina noklusēt arī tagad. Nesen varas iestādes pārņēma Gulaga muzeju Permā, kur ekspozīcijā vair neesot atrodamas norādes uz Staļina režīma noziegumiem un politiskajām vajāšanām.
Savukārt tieši Krievijai, kura bieži skaļi iestājas pret "vēstures pārrakstīšanu", Rietumos mēdz pārmest vēstures notikumu sagrozīšanu.
Ārpolitikas eksperts Māris Cepurītis norāda, ka Krievijas iestāšanās pret Otrā pasaules kara “vēstures pārrakstīšanu” un mīta par “fašisma atdzimšanu” uzturēšana ir Kremļa instruments savu savtīgo interešu realizēšanai, nevis patiesas rūpes par sabiedrību.
