Foto: EPA-AFI
Foto: Vladimirs Putins

Krievijas prezidents Vladimirs Putins atsaucis savu parakstu zem līguma par Igaunijas un Krievijas robežu, kas tika parakstīts 18.maijā Maskavā, ziņo laikraksts "Postimees".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Krievija par atteikšanos no robežlīguma paziņoja jau pēc tam, kad Igaunijas parlaments, 20.jūnijā līgumu ratificējot, izdarīja atsauci uz Tartu miera līgumu. Maskava to interpretēja kā Tallinas vēlmi saglabāt sev tiesības nākotnē izvirzīt pret Krieviju vērstas teritoriālās pretenzijas.

Igaunijas prezidents, premjerministrs un ārlietu ministrs šādas aizdomas ir noraidījuši.

"Igaunija ir izdarījusi visu, lai ratificētu robežlīgumu ar Krieviju, un paziņojumi par iespējamām teritoriālām pretenzijām neatbilst patiesībai," ceturtdien pēc paziņojuma par Putina lēmumu norādīja Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips. "Žēl, ka Krievijas puse nevēlas ratificēt līgumu, kuru pati ir parakstījusi."

Savukārt Rīgikogu (Igaunijas parlamenta) ārlietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Marko Mihelsons uzsvēra, ka Maskava demonstrējusi politiskās gribas trūkumu uzturēt normālas attiecības ar Igauniju, kas ir viena no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Viņš atgādināja par Krievijas pastāvīgā pārstāvja ES Vladimira Čižova trešdien teikto, ka Maskava vēlas 4.oktobrī paredzētajā Krievijas un ES galotņu sanāksmē panākt vienošanos par vienkāršotu vīzu režīmu.

"Tagad viņi uz to var necerēt, jo es neredzu iespēju, kā mēs varētu atbalstīt vienkāršotu vīzu režīmu ar Krieviju, kas nevēlas robežlīgumus ar divām ES dalībvalstīm - Igauniju un Latviju," norādīja Mihelsons.

Eiropas parlamenta ārlietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Tomas Hendriks Ilvess tam piekrita.

"Nav iespējams atbalstīt vienkāršotu vīzu režīmu, ja Krievija izstājas no robežlīguma. Kur tad ir tā robeža, kuru krievi vēlas šķērsot ar vīzām, kas saņemtas vienkāršotā kārtībā?" teica Ilvess.

Viņš arī ieteica Igaunijas valdībai vērsties pie augstākajām ES amatpersonām, lai gūtu viņu izpratni un atbalstu.

"Mēs nedrīkstam ļaut attīstīties noskaņojumam, ka Eiropas nopietnās ieinteresētības dēļ panākt progresu [attiecībās] ar Krieviju Igaunijas jautājums tiek atzīts par atsevišķu problēmu, kuras risināšanu var atlikt augstāku mērķu vārdā," uzsvēra Ilvess.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form