Putins draud ES ar augstākām gāzes cenām, ja bloks nodalīs gāzes piegādes no transportēšanas tīkliem
Foto: premier.gov.ru

Eiropas Savienība var būt spiesta maksāt augstāku cenu par gāzi, ja tā pilnā apmērā īstenos trešo energodirektīvu, kas paredz atdalīt gāzes piegādes no tās transportēšanas tīkliem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

To ceturtdien preses konferencē Briselē paziņoja Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins, nodēvējot ES direktīvu par "īpašuma konfiskāciju".

"Mēs uzskatām, ka šīs [energo]paketes pilna apmēra īstenošana izraisīs energoresursu cenu pieaugumu ES tirgū. Pēc tam, kad šie cauruļvadi tiks atdalīti, būs jāpaaugstina transportēšanas cenas, kas izraisīs augstāku gāzes cenu," brīdināja Putins, kurš Briselē tikās ar Eiropas Komisijas prezidentu Žozē Manuelu Barrozu.

Viņš apgalvoja, ka ES jauno plāno dēļ energocenas ES celšoties, jo cauruļvadu pārvaldē iesaistīsies vairākas mazākas kompānijas, kas paaugstinās transportēšanas tarifus, lai gūtu peļņu.

Pēc viņa teiktā, tas neatbilst ES ekonomikas pamatinteresēm, kas vērstas uz to, lai saglabātu "stabilus un uzticamus" piegāžu avotus.

ES energodirektīva, kas stājas spēkā martā, paredz gāzes piegāžu nodalīšanu no transportēšanas tīkliem - tas nozīmē, ka kompānijām vairs nevarēs piederēt gan gāze, gan cauruļvads, pa kuru šī gāze tiek transportēta. Energodirektīva, kas noteic, ka "tie, kam pieder gāze, nevar būt arī transportēšanas tīklu īpašnieki", vērsta uz to, lai ļautu lielākam skaitam piegādātāju konkurēt par piekļuvi cauruļvadiem, kas savukārt veicinātu gāzes cenu samazināšanos.

Krievija, kuras kontrolētais koncerns "Gazprom" piegādā ES teju 30% no tai nepieciešamās gāzes, ir paudusi bažas par šīs energodirektīvas ietekmi uz savu energouzņēmumiem kopš 2009.gada, kad to pieņēma ES valstis un Eiroparlaments.

EK prezidents Žozē Manuels Barrozu preses konferencē atzina, ka saprot šīs bažas, taču norādīja, ka direktīva attieksies uz visām kompānijām, ne tikai uz Krievijas kompānijām.

"Mēs prasām, lai ārvalstu kompānijas pieņemtu tādus pašus noteikumus, kādus mēs attiecinām paši uz savām kompānijām," norādīja EK prezidents.

Viņš uzsvēra, ka ES trešā energodirektīva nav diskriminējoša pret Krievijas kompānijām un izslēdza iespēju, ka tajā varētu tikt veiktas izmaiņas.

Krievijas gāzes ieguves uzņēmumu savienības prezidents Valērijs Jazevs šīs nedēļas sākumā paziņoja, ka ES plānotā energotirgu liberalizācija ir iedragājusi Krievijas investīcijas bloka valstīs. Viņš sūdzējās, ka divas bloka zemes - Lietuva un Polija - ES energodirektīvu cenšas interpretēt burtiskā veidā, kas var novest pie tā, ka Krievijas gāzes koncerns "Gazprom" var pacelt gāzes piegāžu cenas šīm valstīm.

ES energodirektīva Baltijas valstis un Somiju uzskata par izņēmumu, jo tās ir savienotas tikai ar Krievijas pārvades sistēmu un tām nav starpsavienojumu ar citām ES dalībvalstīm. Līdz ar to ir iespēja atlikt vairākus lēmumus attiecībā uz šo valstu tirgiem. Tas ir izdarīts arī Latvijā, atliekot liberalizāciju līdz 2014.gadam, savukārt Lietuva ir apņēmusies direktīvu īstenot jau tuvākajā laikā. Ziņots, ka līdzīgas ieceres ir arī Igaunijai.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form