Statistika apliecina, ka šā gada sākumā ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā samazinājusās. Ievērojams kritums gada pirmajā ceturksnī bija vērojams arī Lietuvā, taču otrajā ceturksnī dienvidu kaimiņiem izdevies gūt pieaugumu. Igaunijā pērn bijis zemākais ārvalstu tiešo investīciju apmēra pieaugums, taču, neskatoties uz to, investori noskaņoti optimistiski.
Latvijas banku eksperti portālam "Delfi" atzīst, ka situācija nav iepriecinoša. "Uzkrāto investīciju kāpums līdz šim tik nopietni bija krities tikai globālās finanšu krīzes laikā," saka "DNB bankas" ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.
Daļēji investīciju samazinājums skaidrojams ar globāliem notikumiem, taču vaina meklējama arī valsts iekšējās problēmās, par kuru risināšanu runāts gadiem. "Ārvalstu investoru padome nepārtraukti norāda uz lielākajiem klupšanas akmeņiem – tiesas, maksātnespējas administrēšana, ēnu ekonomika, korupcija. Nepieciešama ilgtermiņa nodokļu politika, kas būtu prognozējama un veicinātu uzņēmējdarbību. Mājas darbu izpildīšana šajās svarīgajās jomās vairotu Latvijas pievilcību ne tikai ārvalstu investoru, bet arī pašmāju darboņu acīs," atzīst "Swedbank" ekonomiste Agnese Buceniece.
"Swedbank" darījums
Latvijas Bankas dati liecina, ka ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā šā gada otrajā ceturksnī samazinājās par 168,6 miljoniem eiro.
Investīcijas parāda instrumentu veidā pieauga par 155,1 miljonu eiro, savukārt izmaiņas investīcijās pašu kapitālā bija negatīvas (323,7 miljoni eiro) galvenokārt "Swedbank Latvija" pamatkapitāla izmaiņu dēļ, vietnē "makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.
Latvijas Bankas publicētajā gada biļetenā "Latvijas maksājumu bilance. 2015" teikts, ka 2015. gadā tiešās investīcijas Latvijā pieauga par 577,9 miljoniem eiro jeb 2,4% no IKP (salīdzinājumam 2014. gadā – par 448,6 miljoniem eiro jeb 1,9% no IKP).
Nozīmīgākās investīcijas pērn ieplūda no Kipras, Krievijas, Norvēģijas un Nīderlandes, savukārt nozaru dalījumā visvairāk investēts finanšu pakalpojumu, tirdzniecības un transporta nozarē.
Salīdzinājumam Lietuvā ārvalstu tiešās investīcijas šā gada otrajā ceturksnī pieauga par 33,85 miljoniem eiro. Lielākais pieaugums bija no Zviedrijas, Nīderlandes, Kipras un Dānijas, informē Lietuvas banka. 2015. gadā ārvalstu investīcijas Lietuvā pieauga par 775,5 miljoniem eiro (2,1% no IKP).
Igaunijā tiešo ārvalstu investīciju apmērs pērn pieauga par 116,9 miljoniem eiro, kas ir mazākais tiešo investīciju apmērs kopš 2000. gadu sākuma. Salīdzinājumam 2014. gadā investīciju plūsma veidoja 455,2 miljonus eiro. Savukārt šogad otrajā ceturksnī bijis 114,9 miljonu eiro pieaugums.
Kas vainīgs?
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) piesaistīto ārvalstu tiešo investīciju apmērs šogad sešos mēnešos bija 11,52 miljoni eiro, savukārt pērn tie bija 37,08 miljoni eiro, ziņo LETA. Šā gada pirmajos sešos mēnešos veikto ārvalstu tiešo investīciju rezultātā radītas 250 jaunas darbavietas, turpretī pērn kopumā tika radītas 630 jaunas darbavietas.
2016. gada sešos mēnešos par ieguldīšanu Latvijā pozitīvu lēmumu pieņēmuši desmit investori, turpretī 2015. gadā kopumā šādu lēmumu pieņēma 31 investors.
Latvijā tiešo investīciju kritumam minēti vairāki izskaidrojumi, piemēram, Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) izpilddirektors Ģirts Greiškalns vērsa uzmanību uz nespēju risināt ieilgušas problēmas, tostarp tiesiskuma, veselības, izglītības, nodokļu sistēmā.
Savukārt Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis Latvijas Radio kā galveno faktoru lēnajai Latvijas ekonomiskas izaugsmei minēja nestabilo ģeopolitisko situāciju.
Arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) portālam "Delfi" norādīja, ka investīciju apjoms samazinās visā reģionā un Latvija nav izņēmums. "Tas, ko mēs varam darīt, ir nodrošināt stabilitāti un skaidrus signālus, kādi ir valdības plāni, kādas nodokļu izmaiņas gaidāmas," viņa teica.
Vienlaikus jāmēģina rast risinājumus enerģētikas izmaksas samazināšanai un atrisināt tos jautājumus, kas jau gadiem ir sasāpējuši, tostarp tiesu sistēmas sakārtošana, atzina ministre.
Kaimiņi nesūdzas
Argumentu par ģeopolitiskās situācijas ietekmi gan noraida Igaunijas Ārvalstu investoru padomes priekšsēdētājs Anderss Hedmans – šā gada otrajā ceturksnī ārvalstu tiešās investīcijas Igaunijā pieauga par 115 miljoniem eiro.
Pēc viņā teiktā, daudzi uzņēmumi no Somijas un Zviedrijas pārceļ savu darbību uz Igauniju, tā, piemēram, elektronikas un telekomunikāciju uzņēmums "Ericsson" Zviedrijā plāno slēgt 3000 darba vietas, atverot jaunas Igaunijā.
"Daudzi uzņēmumi redz Igauniju kā investīcijām interesantu valsti," saka Hedmans, vēršot uzmanību uz to, ka valstī ir augsti attīstīta IT joma, valsts ir neliela, turklāt tai tuvu ir Zviedrija un Somija. "Igaunijai jau vēsturiski ir izveidojušās ciešas saiknes ar Somiju."
Vērtējot ģeopolitiskās situācijas un ES sankciju pret Krieviju ietekmi, Hedmans atzīst, ka tas daudz vairāk ietekmē Latviju nekā Igauniju, kas jau sen "pielikusi lielus spēkus", lai mazinātu atkarību no Krievijas.
Latvijā ir daudz aktīvu krievu uzņēmēju, un tā daudz vairāk cieš no Krievijas biznesa mazināšanās, viņš min.
Igaunijas banka uzsver, ka Igaunija ir saņēmusi daudz vairāk ārvalstu tiešo investīciju nekā citas jaunās Eiropas Savienības dalībvalstis. Proti, vērtējot tiešo investīciju apmēru (% no IKP) 2015. gada beigās Igaunija ieņēma otro vietu, sekojot Ungārijai.
Arī Lietuvas valsts aģentūrā "Invest Lithuania" norāda, ka Lietuvā, salīdzinot ar Latviju, redzamas atšķirīgas tendences – ārvalstu tiešo investīciju projektu skaits otrajā ceturksnī pieaudzis.
Pēdējā "IBM Global Location Trends" ziņojumā Lietuva ieņem 10. vietu pasaulē, vērtējot darbavietu skaitu, ko radījuši ārvalstu investori. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tas ir kāpums par astoņām vietām.
"Invest Lithuania" analītiķu dati liecina, ka 2015. gadā Lietuvā tika īstenoti 55 ārvalstu tiešo investīciju projekti. "Šie projekti radīs vairāk nekā 3140 darbavietu," portālam "Delfi" klāsta aģentūras preses pārstāvis Egidijs Jurgeļonis, piebilstot, ka "Invest Lithuania" piesaistīja 31 no šiem projektiem, kas radīs 2650 darbavietas.
"Šā gada pirmajā pusgadā "Invest Lithuania" piesaistījusi 19 ārvalstu tiešo investīciju projektu, tostarp vienu, kas, visticamāk, būs lielākās "green field investment" jeb investīcijas no nulles punkta valsts vēsturē," norāda Jurgeļonis.
Iecerēts, ka projekti radīs ap 1800 jaunas darbavietas nākamajos trīs gados. Salīdzinājumam 2015. gada sešos mēnešos, kas bijis rekordgads Lietuvai, ārvalstu investīciju veicināšanas aģentūra piesaistīja 12 projektus, kas radīja 1426 darbavietas.
"Aģentūras fokuss uz labvēlīgas biznesa vides radīšanu un aktīva investoru mērķēšana ir devusi augļus. Līdz ar šo stratēģiju "Nasdaq", "Uber", AIG, "Intermedix," "Teleperformance", "Revel Systems" un citas pasaules kompānijas ir izvēlējušās Lietuvu par vietu viņu biznesam," klāsta Jurgeļonis.
"Uzņēmējdarbības vide Lietuvā kļūst arvien pievilcīgāka gan starptautiskām, gan vietējām kompānijām," uzsver Jurgeļonis.
Vērtīgas darba vietas Lietuvā un Igaunijā
Vērtējot darba vietu skaitu, kas radīts ar ārvalstu investīcijām uz miljonu iedzīvotāju, Latvija IBM topā ieņem 17., Lietuva – 10., bet Igaunija – 12. vietu.
2016. gada ziņojumā "IBM Global Location Trends" uzsvērta Lietuvas un Igaunijas iekļūšana to 10 valstu vidū, kur ārvalstu investoru radītajos projektos radītas vērtīgākās darbavietas, kas apliecina Baltijas valstu sasniegto ārvalstu tiešo investīciju piesaistē.
"Tādējādi Baltijas valstis ir pieredzējušas gan investīciju ieplūdes pieaugumu kopumā, gan pārmaiņas augstākās vērtības projektu virzienā. Īpaši pieaugušas ir IKT investīcijas," teikts ziņojumā.
Igaunija sevi pozicionē kā nākamo Eiropas IKT centru, bet Lietuva ir galvenais galamērķis finanšu pakalpojumu investīcijām, min IBM.
Kritums kā krīzes laikā
Pēteris Strautiņš portālam "Delfi" norāda, ka "bubulis" par ārvalstu tiešo investīciju samazinājumu Latvijā ir vidēji liels. "Uzkrāto investīciju kāpums bija līdz šim tik nopietni krities tikai globālās finanšu krīzes laikā. Tad arī iemesli bija citi – kapitāla zaudēšana neveiksmīga biznesa dēļ, nevis izņemšana. No otras puses, šo samazinājumu galvenokārt noteica tas, ka lielākā vietējā tirgū strādājošā banka tieši šajā brīdī nolēma izņemt ilgstoši krāto nesadalīto peļņu. Tā ir ekonomiski loģiska rīcība – ja uzņēmumam daļa kapitāla nav vajadzīga, tā jāatdod īpašniekam," viņš klāsta.
Pēc Strautiņa teiktā, banku gatavība kreditēt Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumus joprojām pārsniedz klientu vēlmi papildus aizņemties. Situācija tirgū pakāpeniski mainās, un bankas atkal ar "prieku paplašinās savu darbību un palielinās kapitālu, ja tas būs iespējams un vajadzīgs".
Investīciju samazinājumam gan ir vēl citi iemesli: "Arī no jauna ienākošo, "svaigo" ārvalstu tiešo investīciju plūsma bijusi diezgan vāja. Noteikti daļa no iemesliem ir starptautiskā situācija, pie kuras neesam vainojami un ko nevaram ietekmēt. Varētu būt arī vietējie faktori. Par to ir ļoti daudz runāts un tas kļūst apnicīgi, taču īpašumtiesību aizsardzība ir īpaši svarīgs jautājums."
Strautiņš arī vērš uzmanību uz korupcijas kaitīguma atšķirībām. "Ja kādas pilsētiņas mērs paņem kukuli par ielu labošanas darbiem, tad nodokļu maksātāji pārmaksās apmēram tik, cik saņems mērs, nu labi, droši vien drusku vairāk. Fui, protams, bet no tīri praktiskā viedokļa apmēram tā ir. Ja maksātnespējas administrators sadarbībā ar savu draugu tiesnesi nozog uzņēmuma aktīvus, tad radītais kaitējums ekonomikai var būt desmitiem un simtiem reižu lielāks par nozagto. Ir biznesa vides trūkumi, kas ir absolūti toksiski un padara valsti lielai daļai kapitāla īpašnieku par "neinvestējamu"," viņš skaidro.
Kā iespējamus faktorus investīciju samazinājumam eksperts min gan politiķu lēmumu ierobežot banku darbu ar riskantiem klientiem, gan pauzi ES struktūrfondu apguvē.
"Runājot par relatīvo sniegumu, Baltijā uzkrāto investīciju apjomā uz vienu iedzīvotāju nekas daudz nav mainījies. Ievērojami atpaliekam no Igaunijas, bet ievērojami apsteidzam Lietuvu," uzsver Strautiņš.
"Swedbank" ekonomiste Agnese Buceniece norāda, ka kopumā Latvijā ienākošo ārvalstu tiešo investīciju kritums pirmajā pusgadā nav tik dramatisks, kā izskatās, ņemot vērā, ka lielu daļu izskaidro viens darījums, tomēr tendences nav iepriecinošas.
"Šā gada pirmajā pusgadā ārvalstu tiešo investīciju kritumu visvairāk ietekmēja finanšu sektors. Proti, otrajā ceturksnī tika samazināts "Swedbank" pamatkapitāla līmenis Latvijā. Šo lēmumu motivēja vēsturiski zemās procentu likmes un arī tas, ka turēt tik lielu pamatkapitālu nebija nepieciešams," viņa klāsta.
Neskaitot šo darījumu, šā gada pirmajā pusē ārvalstu tiešo investīciju pieaugums Latvijā bija turpat 1% apmērā no pirmā pusgada IKP. Salīdzinājumam 2014. un 2015. gadā ārvalstu tiešo investīciju pieaugums bija mērāms 2,5% apjomā no IKP.
"Tendences rāda, ka ārvalstu tiešās investīcijas turpina ienākt Latvijā, bet tas notiek lēnāk. Investīciju plūsmas samazināšanās ir novērojama jau vairākus gadus. Šo tendenci ir ietekmējuši gan globāli, gan arī vietējas nozīmes faktori. Piemēram, ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē kopumā pēdējos gados ienākošo ārvalstu investīciju plūsma ir noplakusi (bet joprojām pozitīva). Galvenie iemesli tam ir globālās ekonomikas vājums un nepietiekamais pieprasījums," klāsta ekonomiste.
Nozīme ir arī ģeopolitiskajai situācijai, jo politiskā nenoteiktība un populisma pieaugums ir darījuši savu – investori ir kļuvuši piesardzīgāki un nogaida. "Latvijas kontekstā vajadzētu ņemt vērā, ka valsts pamazām ievirzās citā attīstības fāzē. Mainās nozaru struktūra. Protams, ietekmi atstāj arī buksējošās strukturālās reformas," atzīst Buceniece.
Investoru piesardzību apliecinot arī ienākošās ārvalstu investīcijas Latvijā, piemēram, 2014. un 2015. gadā ārzemnieki investēja mazliet aktīvāk, jo projekti, visticamāk, jau bija uzsākti iepriekš. Tagad jaunus projektus uzsāk mazāk nenoteiktības dēļ.
"Tas varbūt daļēji izskaidro arī to, ka šogad vizītēs uz Latviju ierodas mazāk potenciālo investoru nekā pērn. Noteikti jāpiemin arī Krievijas faktors. Ārzemnieki šobrīd izvairās investēt Krievijā, un tas ietekmē arī investīcijas Latvijā. Tas tāpēc, ka iepriekš ārvalstu investori izmantoja Latviju kā starpposmu ceļā uz Krievijas tirgu, piemēram, investējot loģistikā vai piena kombinātos," klāsta Buceniece.
Saskaņā ar LETA ziņoto šā gada pirmajā pusgadā Latviju apmeklēja 44 potenciālie investori, bet pērn kopumā tās bija 168 vizītes.
Nākotne – pašu rokās
Buceniece norāda, ka jārisina arī vairākas valsts iekšējās problēmas, tostarp tiesu sistēmā, maksātnespējas administrēšanā, jāsamazina ēnu ekonomikas līmenis u.c.
Vienlaikus "Swedbank" prognozē, ka šā gada otrajā pusgadā ārvalstu tiešo investīciju apjoms Latvijā tomēr pakāpsies un tiks kompensēts pirmā pusgada kritums. "Tādēļ gadā kopumā investīciju ieplūdei Latvijā vajadzētu būt pozitīvai. Tomēr diez vai tā sasniegs 2,5% no IKP kā pērn," klāsta Buceniece.
Ekspertu ieskatā tuvākajos gados prognozējams IKP izaugsmes tempa pieaugums, kas, visticamāk, piesaistīs arī jaunas ārvalstu tiešās investīcijas. Vienlaikus globālās tendences – lēnāks ārējās tirdzniecības pieaugums, ārvalstu investīciju plūsmas vājināšanās – negatīvi ietekmēs ārzemnieku vēlmi ieguldīt.
"Pēc būtības tiešās investīcijas ieplūdīs straujāk divos gadījumos. Pirmkārt, ja mēs Latvijā esam pietiekami kvalificēti un konkurētspējīgi, lai pie mums investētu – šajā gadījumā atslēgas vārdi ir strukturālās reformas. Vai, otrkārt, visa pasaule sāk strauji augt un mēs uz kopējā viļņa ātri virzāmies uz priekšu, kas ir vairāk tāda izbraukšana uz citu rēķina. Otrais variants gan tuvākajā nākotne neizskatās ticams, tāpēc viss pašu rokās jeb koncentrējamies uz pirmā punkta iedzīvināšanu," saka Buceniece.
Tikmēr Strautiņš rosina gan sakārtot īpašumtiesību aizsardzību, gan visu, kas ir saistīts ar papīru kārtošanu ceļā "no zaļas pļavas līdz uzbūvētai rūpnīcai". "Būšu skarbs, bet vietējai demokrātijai Latvijā ir jābeidzas brīdī, kad tiek apstiprināts teritorijas detālplānojums. Ja tur ir rakstīts, ka drīkst būvēt rūpnīcu, līdz 12 metriem augstu, zilā krāsā un dzirdamu 200 metru attālumā, tad to arī drīkst darīt un vairāk nekādu diskusiju nav. Pārāk plašas lemšanas tiesības vietējiem demagogiem iepriekš ir radījušas lielus zaudējumus ekonomikai," viņš stāsta.
