Ankarā Putins ieradās no Indijas, bet žurnālistiem lidostā komentārus nesniedza. Jau svētdienas vakarā viņam paredzēta tikšanās ar Turcijas prezidentu Ahmetu Nedždetu Sezeru, bet pirmdien - ar premjerministru Redžepu Tajipu Erdoganu.
Vizīte bija paredzēta jau septembrī, bet tika atlikta sakarā ar Beslanas ķīlnieku krīzi.
Lai gan vēsturiski abas valstis bijušas sāncenses Vidusāzijā, Kaukāzā un Balkānos, šobrīd tās noskaņotas veidot ciešus ekonomiskos sakarus.
Turcija ģeogrāfiski atrodas lielu naftas un gāzes eksporta maršrutu krustceļos un kontrolē arī Bosfora un Dardaneļu jūras šaurumus, caur kuriem norisinās intensīvs naftas transports.
Ankaru ar Maskavu jau vieno liels darījums par dabasgāzes importu, un Krievijas koncerns "Gazprom" vēlētos attīstīt savu gāzes cauruļvadu tīklu cauri Turcijai uz Izraēlu.
Paredzams, ka Erdogans iestāsies arī par jaunu naftasvadu būvi, kas atvieglotu pārāk intensīvo tankkuģu satiksmi cauri Bosforam, kura krastos atrodas Stambula ar 10 miljoniem iedzīvotāju.
Tiks spriests arī par sadarbību tūrismā - pērn vien Turciju apmeklēja 1,3 miljoni tūristu no Krievijas.
Vizītes laikā tiks veikti stingri drošības pasākumi, jo Turcijā ir visai liela čečenu kopiena. Maskava apsūdzējusi Ankaru, ka tā esot pārlieku iecietīga pret iespējamo čečenu teroristu aktivitātēm. Izrādīdama zināmu piekāpšanos, Stambulas policija pagājušajā nedēļā aizturēja deviņus čečenus un trīs turkus, kas tiek nopratināti sakarā ar aizdomām, ka palīdzējuši apgādāt nemierniekus Čečenijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
