"Dažas no šīm organizācijām, īpaši tās, kuras saņem finansējumu no ietekmīgiem ārvalstu un pašmāju fondiem, par prioritāti izvirzījušas citādu mērķi, bet citas kalpo apšaubāmu grupu un komerciālām interesēm," viņš teica, piebilstot, ka minētās grupas bieži vien izvairās runāt par īstiem ļaunprātības gadījumiem.
"Tas nav nekāds brīnums - tās nevar kost rokā, kas tās baro," viņš teica 800 parlamenta deputātiem, ministriem un sabiedriskajiem darbiniekiem, kas bija pulcējušies Kremlī.
Putina galvenie ienaidnieki - trimdā dzīvojošais mediju magnāts Boriss Berezovskis un bijušais lielās naftas kompānijas "Jukos" vadītājs Mihails Hodorkovskis, kurš patlaban atrodas cietumā un gaida tiesu, savulaik finansēja cilvēktiesību aizstāvju organizācijas.
Cilvēktiesību aizstāvji pagājušajā gadā apsūdzēja Putinu mediju brīvības nomākšanā, īpaši pieejas ierobežošanā valsts televīzijai saviem uzvarētajiem pretiniekiem marta prezidenta vēlēšanās.
Viņi saka, ka Putins padarījis Krieviju aizvien nedemokrātiskāku, un kritizē Hodorkovska aizturēšanu kā netaisnīgu un selektīvu. Putins saka, ka tiesas kompetencē ir noteikt, vai Hodorkovskis un citi magnāti, kuri iegādājās īpašumus haotiskajā 90.gadu privatizācijā, ir pārkāpuši likumu.
Savā runā viņš arī norādīja, ka šī kritika neattiecas uz visām grupām.
Cilvēktiesību aizstāvji kritizē arī Putina rīcību kara plosītajā Čečenijā. Viņi saka, ka Kremļa atbalstītie spēki pieļauj spīdzināšanu, vardarbību un citu nežēlastību šajā reģionā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
