Putins liek ielenkt 'Azovstaļ'; Arestovičs to skaidro ar okupantu nespēju ieņemt teritoriju
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Krievijas prezidents Vladimirs Putins esot devis rīkojumu pārtraukt uzbrukumu metalurģijas kombinātam "Azovstaļ", kura teritorijā Mariupolē joprojām atrodas Ukrainas karavīri un civiliedzīvotāji. Tā vietā viņš pavēlējis kompleksu aplenkt, tā, "lai pat muša nevar izlidot", vēsta raidsabiedrība BBC.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu Putinam noziņojis, ka Krievijas spēki kontrolē Mariupoli, taču "vairāk nekā divi tūkstoši "kaujinieku" bloķēti "Azovstaļ"", raksta portāls "Meduza".

Krievijas diktators uz to atbildējis, ka iet uzbrukumā objektam nav saprātīgi: "Nevajag līst katakombās, ir jābloķē "Azovstaļ" rūpnieciskā zona, tā lai pat muša nevar izlidot."

Atgādinām, ka Krievijas varasiestāžu paziņojumi, sevišķi pašreizējos kara apstākļos no ielenktās Mariupoles, nav nekavējoties pārbaudāmi.

Par spīti Putina un Šoigu paziņojumiem televīzijā pašā Mariupolē pēdējās dienas maz kas ir mainījies, un viņu parādīšanās saistāma ar Kremļa stratēģiju stāstīt Krievijas iedzīvotājiem, ka “specoperācija” Ukrainā rit pēc plāna, analizē BBC.

Savukārt atvaļinātais pulkvežleitnants Daniels Deivis raidsabiedrībai CNN skaidro, ka no militārā viedokļa Krievijas spēkiem nav vajadzības sarežģītajā kompleksā meklēt katru karavīru, tā vietā teritoriju ir vieglāk noslēgt. Ielenktie karavīri tāpat nevar saņemt munīciju, pārtiku un ūdeni, tāpēc agrāk vai vēlāk būs spiesti vienoties par iznākšanu ārā, vai lēni mirt.

Kā skaidro ukrainas prezidenta padomnieks Oleksijs Arestovičs, Putina lēmums nozīmē to, ka Krievija nespēja ieņemt “Azovstaļ” teritoriju, kur okupantu spēki jau cietuši lielus zaudējumus. Turklāt tas var liecināt par Mariupolei piesaistīto spēku pārvietošanu, lai pasteidzinātu galvenā politiskā uzdevuma sasniegšanu – Doņecaks un Luhanskas apgabalu pilnīgi ieņemšanu, raksta UNIAN. Video zemāk degošs okupantu tanks Mariupolē.

Mariupole atrodas Krievijas spēku ielenkumā kopš marta sākuma. Pulka "Azov" vīri kopā ar jūras kājniekiem joprojām saglabājuši pozīcijas lielajā "Azovstaļ" kompleksā. Tāpat rūpnīcas bunkuros slēpjoties simtiem civiliedzīvotāju.

Otrdien "Azov" ziņoja, ka Krievijas uzlidojumos rūpnīca gandrīz pilnībā nopostīta un zem gruvešiem atrodas daudz cilvēku.

Trešdien no rīta jūras kājnieku komandieris ielenktajā Mariupolē Serhijs Volina brīdināja, ka pilsētas aizstāvjiem atlikušas vien "dienas vai stundas", un lūdza pasaules līderus organizēt karavīru, ievainoto un civiliedzīvotāju izvešanu uz trešo valsti.

"Šī varētu būt mūsu pēdējās vēršanās pie pasaules. Šis varētu būt mūsu dzīves pēdējais lūgums. Iespējams, ka šīs ir mūsu pēdējās dienas, ja ne stundas," īsajā video uzrunā saka Volina.

Viņš skaidro, ka pretinieka pārspēka attiecība ir 10:1, okupantiem ir pārākums gaisā, ar artilēriju, kājniekiem, tehniku un tankiem. Karavīri Mariupolē aizsargājas pēdējā objektā – "Azovstaļ" rūpnīcā.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien paziņoja, ka Ukraina ar militāriem līdzekļiem atbloķēt Mariupoli tagad nespēj, raksta aģentūra "UNIAN". Savukārt trešdien prezidents atklāja, ka Ukraina ir gatava jebkādiem apmaiņas variantiem, lai glābtu Mariupoles aizstāvjus un civiliedzīvotājus.

Mariupolē ir sagrauti vairāk nekā 90% ēku.

Mariupole ir viens no Krievijas stratēģiskajiem mērķiem. Ukrainas amatpersonas lēš, ka nesaudzīgā pilsētas bombardēšana ir laupījusi ap 20 000 civiliedzīvotāju dzīvības, bet desmiti tūkstoši varētu būt izvesti uz Krieviju.

Tiek lēsts, ka Mariupolē joprojām iesprostoti ap 100 000 cilvēku, ziņo raidsabiedrība BBC. Pirms kara tur dzīvoja 400 000. Mariupole aplenkumā atrodas no kara pirmajām dienām.

Mariupoles iekarošana Krievijai nodrošinātu kontroli pār lielu daļu teritorijas Ukrainas dienvidos un austrumos, kā arī drošu sauszemes savienojumu no Krievijas uz Krimu.

Mariupole ir nozīmīga osta, kuras zaudēšana Kijivai rada ekonomiskas problēmas.

Savukārt Kremlim Mariupoles iekarošana būtu iespēja prezentēt "panākumus" jau vairāk par mēnesi ilgstošajā karā, kā arī iespēja propagandai par "denacifikāciju".

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Tomēr vairāk nekā 50 dienu laikā Krievijas spēki nav spējuši ieņemt ne galvaspilsētu Kijivu, ne kādu citu no lielākajām Ukrainas pilsētām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Krievijas iebrukums Ukrainā Krievija Ukraina
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form