Daudzus miljardus dolāru vērto projektu enerģiski atbalsta Krievija un Vācija, taču tas jāakceptē arī Somijai, Zviedrijai un Dānijai, jo gāzesvads atradīsies netālu no šo valstu krastiem Baltijas jūrā.
"Es neredzu nevienu iemeslu, kāpēc mēs nesaņemtu atļauju ierīkot šo cauruļvadu sistēmu Somijas ekonomiskajā zonā, jo vairāk tāpēc, ka tā nekādi nekaitē Somijas interesēm," sacīja Putins.
Tomēr, runādams kopā ar viņa Somijas kolēģi Mati Vanhanenu sarīkotajā preses konferencē Helsinkos, Putins uzsvēra, ka Somijai ir tiesības pieņemt pašai savu lēmumu.
"Tas neapšaubāmi ir suverēns lēmums Somijai (...). Mēs respektēsim jebkādu lēmumu," viņš teica.
1220 kilometrus garais cauruļvads tiks ievietots Baltijas jūrā no Viborgas ostas Krievijā līdz Greifsvaldei Vācijas ziemeļos.
Projektu pavada šaubas par tā iespējamo ietekmi uz vidi, un daži kritiķi uzskata, ka tas palielināšot Eiropas atkarību no Krievijas dabasgāzes.
Tomēr Maskava apgalvo, ka tas palīdzēšot novērst Krievijas un Ukrainas gāzes krīzes atkārtošanos, kad šā gada janvārī tika ievērojami traucēta gāzes piegāde Eiropai, jo gāzesvads nešķērsos nevienu tranzītvalsti.
Vanhanens teica, ka Somija apzinās Eiropas nepieciešamību pēc šī gāzesvada, taču piebilda, ka no Somijas viedokļa ir svarīgi, lai tiktu ievērotas visas vides aizsardzības prasības.
Pēc viņa teiktā, lēmumu par atļauju izmantot Somijas ekonomisko zonu "Nord Srtream" ierīkošanai Somija pieņems, iespējams, septembra beigās.
"Nord Stream" konsorcijs, kas ir Krievijas valstij piederošās enerģijas lielfirmas "Gazprom" un Vācijas "E.ON Ruhrgas" un "BASF-Wintershall" partneruzņēmums, plāno sākt gāzes piegādi pa cauruļvadu 2011.gadā.
Sagaidāms, ka zemūdens gāzesvada ierīkošana izmaksās aptuveni 7,4 miljardus eiro (5,2 miljardus latu).