Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins trešdien Valsts domē nosauca Ziemeļatlantijas līguma organizāciju (NATO) par aukstā kara atavismu, kas reizēm "bāž savu degunu" svešās lietās, bet reizēm spēlē stabilizējošu lomu.
"NATO bloks kopumā - un es to saku tieši mūsu kolēģiem - ir aukstā kara atavisms," sacīja Putins.
Viņš atgādināja, ka Varšavas līguma organizācijas vairs nav un tāpēc "nav saprotams, kādēļ vajadzīga tāda organizācija kā NATO".
"Tomēr tā pastāv. Tā ir ģeopolitiska realitāte, un ar to jārēķinās. Turklāt dažos gadījumos NATO tiešām spēlē stabilizatora lomu pasaules lietās. Tiesa gan, ka tā savu degumu reizēm bāž tur, kur nevajag, un pat iziet ārpus savos statūtos noteiktās darbības ietvariem," paziņoja Putins. Viņš sacīja, ka Krievijai uz to vajag "pienācīgi reaģēt".
"Vairākos gadījumos tā [NATO] spēlē stabilizējošu lomu. Piemēram, Afganistānā NATO darbojas saskaņā ar ANO mandātu. Es gribu vērsties pie jums, visiem šeit klātesošajiem neatkarīgi no politiskās orientācijas - mēs ar jums saprotam, kas notiek Afganistānā. Mēs ar jums esam ieinteresēti, lai situācija tur tiktu kontrolēta, vai ne? Un mēs ar jums negribam, lai mūsu zaldāti karotu uz Tadžikistānas-Afganistānas robežas. Negribam," teica Putins.
"Tur ir klāt Rietumu koalīcija un NATO. Lai Dievs dod viņiem veselību, lai strādā," sacīja Putins, runājot par Afganistānu.
Putins, kurš nākammēnes atgriezīsies prezidenta amatā, trešdien parlamenta apakšpalātā Valsts domē uzstājās ar ikgadējo atskaiti par valdības darbu un atbildēja uz deputātu jautājumiem. Viņš paziņoja, ka Krievija esot pilnībā pārvarējusi finanšu un ekonomikas krīzes sekas, un uzsvēra, ka tas esot visu sabiedrības slāņu kopīga darba rezultāts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
