Foto: Itar-Tass/Scanpix
ASV Valsts sekretāre Hilarija Klintone ar saviem uzteikumiem par Krievijas vēlēšanu negodīgumu "devusi signālu" Krievijas opozīcijai, ceturtdien paziņoja Krievijas premjers un Valsts domes vēlēšanās uzvarējušās partijas "Vienotā Krievija" prezidenta amata kandidāts Valdimirs Putins, norādot, ka, viņaprāt, "lielākā daļa iedzīvotāju nevēlas Krievijā tādu situācijas attīstību kā Kirgīzijā vai Ukrainā", ziņo raidorganizācija BBC.

Tikmēr Sanktpēterburgā ceturtdien noticis kārtējais mītiņš, pēc kura aizturēti 10 cilvēki, vēsta Krievijas mediji.

Šī ir pirmā reize, kad Putins komentē nemierus, kas sākušies Maskavā, Pēterburgā un citās Krievijas pilsētās pēc svētdien notikušajām Valsts domes vēlēšanām.

Putins norāda, ka Klintone pārsteigusies, dodot novērtējumu vēlēšanām. "Es paskatījos uz mūsu amerikāņu partneru pirmo reakciju. Pirmais, ko izdarīja valsts sekretāre – paziņoja, ka tās bija negodīgas un netaisnīgas, lai gan viņa pat vēl nebija saņēmusi EDSO novērotāju ziņojumu," sacīja Krievijas premjers, norādot, ka pats nekādu vērtējumu par vēlēšanu norisi nedošot.

"Viņa uzdeva toni dažiem mūsu vietējiem darboņiem, deva signālu. Viņi šo signālu sadzirdēja un ar ASV Valsts departamenta atbalstu sāka aktīvi darboties," norādīja Putins. Viņaprāt, Krieviju "šūpo, lai mēs neaizmirsti, kas uz mūsu planētas ir saimnieks, un justu, ka viņiem ir sviras, lai ietekmētu mūsu valsti".

"Mums ir pienākums aizsargāt savu suverenitāti, bet būs jāpadomā, kā pilnveidot likumdošanu, lai pastiprinātu to atbildību, kas izpilda ārvalsts uzdevumus, lai ietekmētu iekšpolitiskos procesus," brīdināja Putins.

Viņš ir pārliecināts, ka Krievijā notiekošo protesta akciju organizētāji rīkojās, "ņemot vērā savus sīkos, savtīgos politiskos mērķus", bet lielākā daļa Krievijas iedzīvotāju nevēlas nekādas "oranžās revolūcijas".

Putins uzsvēra – ja ielu demonstrācijās cilvēki ievēro likumu, viņiem jādod iespēja paust savu viedokli, bet pretējā gadījumā kārtības uzturētājiem jāpieprasa pakļaušanās likumam, izmantojot visus tiesiskos paņēmienus.

"Balstoties uz iedzīvotāju vairākumu, mums jāveido dialogs ar tiem, kas ir noskaņoti opozicionāri, un jādod iespēja viņiem izteikties, izmantojot demokrātiskās tiesības," sacīja Putins.

Krievijas premjers arī uzskata, ka ārvalstu novērotāji dažkārt var radīt zināmu bīstamību, lai gan kopumā Krievija neiebilst pret viņu dalību vēlēšanās. "Mums ir likums, kad sāk finansēt kaut kādas organizācijas, kas it kā ir mūsu vietējās, bet patiesībā strādā par ārzemju naudu un vēlēšanu procesā dejo pēc ārvalsts mūzikas, mums ir sevi jāpasargā no šādas iejaukšanās mūsu iekšējās lietās un jāaizsargā mūsu suverenitāte," paziņoja Krievijas valdības vadītājs.

Tikmēr Sanktpēterburgā ceturtdien pēcpusdienā policija aizturējusi aptuveni 10 cilvēkus, kas bija izgājuši nesankcionētā akcijā pilsētas centrā, informē aģentūra "RIA Novosti".

Kopš pirmdienas pie Gostinnij Dvotr Sanktpēterburgā pulcējas cilvēki, kurus neapmierina Valsts domes vēlēšanu rezultāti. Iepriekš policija ik dienu aizturēja aptuveni 100 cilvēku.

Krievijas opozīcijas atbalstītāji ceturtdien pulcējās arī Parīzē, un tajā piedalījās aptuveni 150 cilvēki. Manifestācijas dalībnieki aicināja Krievijas varas iestādes atļaut mītiņus Maskavā.

Jau vēstīts, ka kopš svētdienas Maskavas centrā notiek nesankcionētas protesta akcijas, kurās aizturēti simtiem cilvēku. Vislielākais aizturēto skaits bija otrdien, kad tika aizturēti 569 cilvēki. Aizturēto vidū ir arī žurnālisti.

Saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem iekļūšanai parlamentā nepieciešamo 7% vēlētāju atbalstu ieguvušas četras partijas. Premjerministra Putina vadītā "Vienotā Krievija", kuras saraksta līderis bija valsts prezidents Dmitrijs Medvedevs, saņēmusi 49,3% balsu, kas nozīmē, ka partijai Valsts domē ir nodrošinātas vairāk nekā puse vietu jeb 238 no 450 deputātu vietām, kas gan ir par 77 vietām mazāk nekā līdzšinējā Valsts domes sasaukumā.

Krievijas Federācijas Komunistiskā partija ieguvusi 19,2% un 92 deputātu vietas, "Taisnīgā Krievija" - 13,25% un 64 deputātu mandātus, bet Krievijas Liberāldemokrātiskā partija - 12% balsu un 56 deputātu vietas Valsts domē.

Svētdien notikušās Valsts domes vēlēšanas kritizēja starptautiskie novērotāji no Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) un Eiropas Padomes.

Par vēlēšanu norises pārkāpumiem ziņoja ne tikai starptautiskie un vietējie vēlēšanu novērotāji un opozīcijas aktīvisti, bet arī Valsts domē iekļuvušās Komunistiskās partijas un "Taisnīgās Krievijas" līderi Genadijs Zjuganovs un Sergejs Mironovs. Zjuganovs trešdien pavēstīja, ka "Vienotā Krievija" sev pieskaitījusi par 15% vairāk balsu nekā bija patiesībā, solot izmeklēt vēlēšanu rezultātus visos reģionos. Savukārt Mironovs paziņoja, ka vislielākā krāpšanās notikusi Sanktpēterburgā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!