Krievija negrasās pilnīgi iestāties Ziemeļatlantijas aliansē, "tomēr ir vesela grupa jautājumu, kuros mēs ar NATO valstīm, to skaitā ar ASV, varētu ļoti efektīvi strādāt kopā", uzsvēra Putins.
Viņš pauda uzskatu, ka, "mainoties savstarpējo attiecību kvalitātei starp Krieviju un NATO, būs arī citāds skats uz problēmām, kuras saistītas ar visa bloka paplašināšanos".
Šobrīd Putins uzskata, ka NATO paplašināšanās uz austrumiem, sevišķi uzņemot aliansē Latviju, Igauniju un Lietuvu, būtu neproduktīva. Viņaprāt, Krievijas iedzīvotāji šādos apstākļos jutīsies mazākā drošībā, "jo militārā bloka infrastruktūra tuvojas mūsu robežām".
"Ir dabiski, ka tam jāizraisa kāda atbildes reakcija. Tāpēc bloka mehāniska paplašināšanās pati par sevi man šķiet neproduktīva," paziņoja Putins.
Skaidrojot savu domu par iespējamu Krievijas nostājas maiņu pret bloka paplašināšanu, Putins sacīja, ka "viss atkarīgs no tā, kāda attiecību kvalitāte būs starp Krieviju un NATO". "Ja tā būs produktīva, uzticības pilna un ja būs radīti mehānismi kopīgai lēmumu pieņemšanai svarīgākajos jautājumos, tad, varbūt, mēs Krievijā citādi skatīsimies uz paplašināšanos," teica Putins.
Tomēr pagaidām par to ir pāragri runāt, "jo attiecību raksturs starp mums un NATO vēl nav mainījies", viņš piebilda.
Krievijas prezidents atgādināja, ka abas puses tagad atrodas "aktīvu sarunu procesā" un Maskavā uzskata, ka šīs sarunas "novedīs pie kādiem pozitīviem rezultātiem".
Bažas par īpašu attiecību veidošanos starp Krieviju un NATO Putins nosauca par "absolūti nepamatotām". "Mēs neizvirzām sev uzdevumu visādi ietekmēt NATO politiku. Tas mums vienkārši nav vajadzīgs," viņš piebilda un vēlreiz uzsvēra, ka Krievija nepretendē uz pilntiesīgas NATO dalībvalsts statusu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
