“Es plānoju apspriest šo ideju ar maniem kolēģiem, kuri ir ieinteresēti veicināt miera procesu Tuvajos Austrumos,” Putins teica Ēģiptē pirms došanās uz Izraēlu.
Putina apņemšanās realizēt savu priekšlikumu ir daļa no plašāka plāna atjaunot Maskavas ietekmi Tuvajos Austrumos, ko Krievija zaudēja pēc Padomju Savienības sabrukuma, raksta Reuters.
Prezidents teica, ka ceturtdienas laikā pārrunās iespēju rīkot konferenci arī ar Izraēlas premjerministru Arielu Šaronu. Viņu tikšanās laikā lielākā uzmanība tiks pievērsta Izraēlas nepatikai pret Maskavas palīdzību Irānas kodolprogrammām un pretgaisa aizsardzības raķešu pārdošanu Sīrijai.
Izraēla, kurai pēc citu valstu domām pieder kodolarsenāls, apsūdz Irānu par mēģinājumiem izveidot kodolieročus, savukārt Teherāna šos apgalvojumus noliedz. Šarons bažījas arī par to, ka Sīrijai pārdotās raķetes varētu nonākt teroristu rīcībā, kuri noskaņoti pret Izraēlu, lai gan Putins apgalvo, ka tas nav iespējams.
Kāda augsta Izraēlas amatpersona jau ir izteikusies, ka pret Putina priekšlikumu jāizturas ar lielu piesardzību, lai gan “principā tam nav ne vainas”.
Šarons teica, ka Tuvo Austrumu miera plāns, ko piedāvājusi Krievija, ASV, ES un ANO netiks realizēts līdz laikam, kad palestīnieši saskaņā ar plānu nepārtrauks kaujinieku grupējumu vardarbību.
Vašingtona, kas ir ieņēmusi vadošo lomu miera procesa veicināšanā, apgalvo, ka Krievijas izteiktais plāns ir “nenobriedis”.
“Mēs zinām, ka pienāks laiks starptautiskas konferences organizēšanai, taču mēs pagaidām vēl neesam tam gatavi, tāpēc mēs neuzskatām, ka konferenci varētu rīkot jau šoruden,” teica Baltā Nama preses sekretārs.
Krievijas plānu atbalsta janvārī ievēlētais palestīniešu prezidents Mahmuds Abass, kurš sola pildīt solījumus par nemiernieku grupējumu vardarbības pārtraukšanu. Tiek plānots, ka piektdien notiks Abasa un Putina tikšanās Rietumkrasta pilsētā Ramallahā.
Krievija bieži ir izteikusi kritiskas piezīmes par Izraēlas rīcību palestīniešu sacelšanās laikā 2000.gadā. Izraēla vienmēr ir likusi saprast, ka priecājas par sadarbību ar ASV, kas pagaidām ir ietekmīgākais miera procesa veicinātājs Tuvajos Austrumos.
Maskava atjaunoja attiecības ar Izraēlu 1991.gadā, īsi pirms Padomju Savienības sabrukuma. Aptuveni ceturtajai daļai no 6,7 miljoniem Izraēlas iedzīvotāju saknes ir Krievijā.
Simboliskā žestā pret ebreju valsti Putins apmeklēja arī Jeruzalemes Rietumu sienu, ebreju lūgšanu svētvietu, un plāno doties arī uz memoriālo ansambli “Yad Vashem”, kurā tiek pieminēti holokausta laikā nogalinātie seši miljoni ebreju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
