"Visi uzvārdi uz šiem kapakmeņiem pieder krieviem, un ar tiem ir pilnas kapsētas no Elbas upes līdz Volgai," ceremonijas laikā Prāgas Olšanas kapsētā aģentūrai AFP teica 86 gadus vecais veterāns Vlastislavs Raičls. "Pamatā tie bija krievi, kas uzvarēja karu, un bez viņiem mēs nebūtu tikuši galā ar hitlerismu."
Putina šķietami nepiespiestais žests tomēr iezīmēja Krievijas līdera vizītes saspringto fonu, viņam apmeklējot divas valstis, kas tagad kļuvušas par Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalstīm, bet savulaik bija spiestas riņķot Maskavas orbītā.
Olšanas kapsētā apglabāts arī čehu students Jans Palahs, kurš aizdedzinājās, protestējot pret PSRS vadīto militāro invāziju 1968.gadā, lai apspiestu tā saukto Prāgas pavasari, kuras laikā dzīvības zaudēja aptuveni 80 cilvēku.
Putina vizīte izsauca antikomunistiskās cīņas veterāna un bijušā Čehijas prezidenta Vāclava Havela kritiku, kā arī bažīgus izteikumus Baltijas valstīs - Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.
"Cik ilgi vēl mēs izliksimies neredzam, kā Krievijas valdība, slēpjoties aiz terorisma bubuļa, iznīcina pēc Padomju impērijas sabrukuma iegūtās brīvības?" vaicā Havels līdz ar citām Eiropā pazīstamām personām rakstā, kas galvenokārt veltīts Maskavas politikai Čečenijā.
Savas vizītes laikā Putins atzina Krievijas "morālo" atbildību gan par Prāgas pavasara, gan par Ungārijas 1956.gada antikomunistiskās revolūcijas apspiešanu, kad cīņās ar PSRS karaspēku krita tūkstošiem ungāru.
Taču nepārprotami norādot uz spriedzi Krievijas attiecībās ar Baltijas valstīm un to prasībām Maskavai atvainoties par padomju okupāciju, Putins uzsvēra, ka "pagātnes traģēdijas nedrīkst izmantot noteikti politiski spēki, kas vēlētos Krievijas norietu".
Gan Budapeštā, gan Prāgā Putins aicināja atjaunot ekonomiskās saites, kas pārtrūka pēc PSRS sabrukuma 1991.gadā, kā arī aizstāvēja Krievijas kā lielākā Eiropas dabasgāzes piegādātāja lomu, neskatoties uz to, ka tieši tas pēdējā laikā radījis īpašu eiropiešu satraukumu.
"Nevienam Eiropā nav jāšaubās par Krievijas enerģētisko resursu piegāžu uzticamību," Budapeštā apgalvoja Putins. "Visu mūsu neseno darbību mērķis bija tikai vairot uzticamību un izpildīt... mūsu līgumu saistības."
Uzsverot Krievijas labo gribu, Putins ceremoniāli atdeva Ungārijai Otrā pasaules kara laikā padomju armijas nolaupītu vērtīgu grāmatu kolekciju, kas datējama ar 15.gadsimtu.
Šis žests tika uzņemts ar labvēlību, cerot uz turpmākiem Maskavas soļiem, atdodot mākslas darbus, ko Krievija kā reparācijas piesavinājusies daudzās Eiropas valstīs.
Gan Čehijas, gan Ungārijas līderi atzina, ka pienācis laiks pavilkt svītru zem pagātnes, un aicināja uz pragmatismu.
Taču čehu laikraksts "Pravo", salīdzinot Putina vizīti ar iepriekšējā Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina apmeklējumu 1993.gadā, izdarīja Maskavai nelabvēlīgus secinājumus un norādīja, ka Krievija ir vājāka, nekā tā vēlētos izskatīties.
"Krievija varbūt ir kodollielvalsts, bet tā nav, un tas ir izšķiroši, ekonomiskais tīģeris... Krievijas ražošanas struktūra, iespējas un dinamisms joprojām ir nožēlojams un nav salīdzināms ar Ķīnu vai Indijas izredzēm," raksta "Pravo".
Putina atgriešanās Maskavā paredzēta ceturtdien pēc tikšanās ar Čehijas premjerministru Jirži Paroubeku un abu parlamenta palātu spīkeriem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
