Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Lielbritānija ārlietu ministre Liza Trasa apsūdzējusi Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par pasaules šantažēšanu ar pārtiku, vēsta raidsabiedrība "Euronews".

Trasa to teikusi ceturtdien vizītes laikā Bosnijā, atbildot uz jautājumu par to, vai viņa atbalsta ideju atcelt pret Krieviju vērstās sankcijas, lai Maskava atļautu Ukrainas graudu eksportu no ukraiņu ostām.

"Tas ir pilnīgi atbaidoši, kā Putins pasaulei prasa izpirkuma maksu un būtībā padara visas pasaules nabadzīgāko iedzīvotāju badu un pārtikas trūkumu par ieročiem," medijs citē Trasu.

"Mēs vienkārši nedrīkstam pieļaut, ka tā notiek. Putinam ir jāatceļ Ukrainas graudu blokāde," papildina Trasa.

Ministre uzsvēra, ka sankciju atcelšanas nav pieļaujama, jo tas diktatoru Putinu ilgtermiņā padarīs stiprāku.

Trešdien Krievijas ārlietu ministra vietnieks Andrejs Rudenko paziņoja, ka Maskava ir gatava nodrošināt zaļos koridorus kuģiem ar Ukrainas pārtikas kravām apmaiņā pret daļēju sankciju atcelšanu, ziņoja aģentūra "Interfax".

Ukraina ir viena no pasaulē lielākajām kviešu eksportētājām un no tās pārtikas piegādēm lielā mērā ir atkarīgas vairākas Āfrikas un Tuvo Austrumu valstis. Krievija faktiski ir bloķējusi Ukrainas Melnās jūras piekrastes ostas un kuģi ar graudiem nevar atstāt Ukrainu.

Rietumu valstis pret Krieviju ir vērsušas plašas sankcijas, reaģējot uz Maskavas brutālo iebrukumu Ukrainā.

Lielbritānija kopš iebrukuma sākuma ir uzturējusi stingru kursu pret Maskavu. Trasa iepriekš pauda nostāju, ka uz Krievijas agresiju var atbildēt tikai ar spēku.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".

Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.

Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".

Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!