Foto: Zuma Press/Scanpix/LETA

Krievijas diktators Vladimirs Putins un Aizsardzības ministrija varētu izmantot Jevgēnija Prigožina algotņu grupējumu "Vagner" par grēkāžiem, uz kuriem novelt Krievijas armijas neveiksmes karā pret Ukrainu, raksta ASV bāzētā domnīca "Institute for the Study of War" (ISW).

ISW jau 5. februārī rakstīja, ka Putins paļaujas uz grēkāžiem, kuriem viņa vietā publiski jāuzņemas risks un atbildība par Krievijas militārajām neveiksmēm un nepopulāriem lēmumiem.

Domājams, ka Putins "Vagner" lielos zaudējumus, ziņas par algotņu zemo morāli un pastrādātajiem kara noziegumiem izmantos, lai novērstu uzmanību no, domājams, līdzīga apjoma, ja ne nopietnākām problēmām Krievijas armijā, skaidro domnīca.

Ar Kremli saistītie militārie blogeri raksta par "Vagner" pretrunīgo vērtējumu, tostarp cietumnieku izmantošanas neefektivitāti un sliktu izturēšanos pret tiem, iespējams, cenšoties Krievijas informācijas telpā radīt apstākļus "Vagner" diskreditēšanai, teikts analīzē.

"Liela daļa Krievijas un Rietumu ziņu par Bahmutu jau tagad galvenokārt koncentrējas uz lielajiem "Vagner" zaudējumiem, ļaujot Aizsardzības ministrijai slēpt vai mazināt citus Krievijas konvencionālo spēku ciestos zaudējumus," raksta eksperti.

"Vagner" algotņu un savervēto cietumnieku lielo zaudējumu publiskošana neizraisa tik lielu sabiedrības sašutumu kā ziņas par piespiedu kārtā mobilizēto karavīru sliktajiem apstākļiem un upuriem, secina ISW.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 2022. gada 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".

Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.

Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".

Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!