Putins varu neatdos: mediji par pārmaiņām Krievijā
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Trešdien Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja par ieceri veikt konstitucionālo reformu, kas stiprinātu parlamenta pilnvaras un ierobežotu prezidenta iespējas. Drīz pēc tam par savas valdības demisiju paziņoja premjers Dmitrijs Medvedevs. Vairums ekspertu ir vienisprātis – Putins ir sācis domāt par varas saglabāšanu pēc 2024. gada.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Putins par Krievijas prezidentu kļuva 2000. gadā. Pēc diviem secīgiem termiņiem, ko atļauj konstitūcija, politiķis 2008. kļuva par premjerministru, prezidenta krēslu nododot Dmitrijam Medvedevam. Savukārt 2012. gadā Putins atkal mainījās vietām ar Medvedevu, atgriežoties prezidenta krēslā.

Runas un spekulācijas, kas notiks tālāk, sākās pēc 2018. gada vēlēšanām, kad Putins sēdās prezidenta krēslā savu ceturto termiņu. Pašreizējā konstitūcija viņam neļauj saglabāt šo amatu pēc 2024. gada.

67 gadus vecā Putina 15. janvāra paziņojums par konstitūcijas reformu liecina, ka viņš varētu nemēģināt vēlreiz saglabāt prezidenta amatu. Atliek virkne visdažādāko versiju, kas notiks tālāk, bet valda dominējošs uzskats, ka Putins no varas neaizies un meklē labākos veidus, kā to saglabāt.

"Putins vispār neizgaismoja savus plānus. Tā vietā viņš atvēra Pandoras lādi, kas pilna ar dažādiem variantiem," raksta "The New York Times" (NYT). Radītā neskaidrība destabilizē politisko eliti, palīdzot Putinam nekļūt par "klibu pīli", bet palikt par kodolu, ap kuru griežas visa valsts, skaidro NYT Maskavas korespondents.

Savukārt Londonas Kings koledžas Krievijas institūta pētnieks Sems Grīns raidsabiedrībai BBC skaidro, ka pašreizējie notikumi Krievijas politikā ir pārdomātas un pat paredzamas stratēģijas daļa.

"Mēs jau paredzējām, ka meklēs jaunu varas formāciju, kas atļaus avīm palikt dzīvām un vilkiem paēdušiem," viņš stāsta, turpinot, ka, acīmredzot, varai ir nepieciešamība saglabāt pašreizējā prezidenta lomu, ko nepieļauj esošā konstitūcija. Taču neviens nevar paredzēt, ar ko tas beigsies, norāda profesors.

Putins mēģina sevi aizsargāt

Bijušais Lielbritānijas sūtnis Krievijā Tonijs Brentons ir pārliecināts, ka visas notiekošās darbības ir Putina mēģinājumi pasargāt pašam sevi pēc 2024. gada.

"Esmu pārliecināts, ka Putins vēlas sev lomu, kas saglabās kontroli pār paša politisko likteni. Jo viens no viņa mēģinājumiem – izveidot vienoto valsti ar Baltkrieviju - , šķiet, pēdējo nedēļu laikā grūst," Brentonu citē BBC.

Medvedeva atkāpšanās ir spēcīgākais Krievijas valdības satricinājums pēdējos gandrīz 10 gados, kuros Putins centās radīt stabilitātes sajūtu par spīti ekonomikas problēmām un Rietumu sankcijām, raksta "The Wall Street Journal".

NYT atgādina, ka Putins un Medvedevs arī iepriekš ir koordinējuši savas darbības, piemēram, tā saucamajā rokādē, kad prezidents ar premjeru mainījās vietām.

Iespējams, Medvedeva jaunā loma kā Putina vietniekam Drošības padomē, nemaz nebūs pazemināšana amatā, atzīmē Brentons.

Kazahstānas scenārijs

Virkne ārvalstu mediju aptaujājusi ekspertus un raksta, ka Putins tiecas izpildīt "Kazahstānas scenāriju" – nodrošināt sevi ar īpašu amatu, kas ļaus viņam arī turpmāk kontrolēt visus Krievijas varas institūtus.

"Putina kungam vēl būs jāparāda, vai viņš atdos kaut daļu savas varas, bet skaidru pēcteci viņš nav norādījis. Bez Medvedeva par šīs lomas kandidātiem ir saukti desmitiem cilvēku, tostarp Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins, aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, vicepremjers Dmitrijs Kozaks, bijušais Putina miesassargs Aleksejs Djumins un Putina meitas Marija un Jekaterīna, kuras nesen vairākas reizes parādījās televīzijā ar pseidonīmiem," raksta "Financial Times".

Atsaucoties uz Putinam tuviem avotiem, medijs apgalvo, ka varu atdot Putins negrasās. "Viņš domā, ka bez viņa viss sabruks," teicis viens no avotiem.

Tikmēr "The Guardian" pievēršas Medvedevam un skaidro, ka viņa atkāpšanās nav pārsteigums. Medvedeva politiskais svars Krievijas valdībā samazinājies jau sen.

Premjera karjerā ir virkne neveiklu momentu, tostarp Alekseja Navaļnija vadītā fonda pētījums "Viņš jums nav Dimons" par Medvedeva īpašumiem.

"Dmitrijs Medvedevs vairs neeksistē kā politisks spēks. Viņš ir nepopulārs un, šķiet, ir izsmēlis prezidenta pacietību," raksta "Sky News" Maskavas korespondente Diāna Mangai.

Pēc 2024. gada Putins varētu vadīt Valsts padomi ar paplašinātām pilnvarām, viņa uzskata. Šo struktūru korespondenta nodēvē par "antikvariātu no impērijas laikiem".

"The Washington Post" vērš uzmanību uz Putina izvirzīto jauno premjera kandidātu Mihailu Mišustinu.

"Mišustinu uzskata par tehnokrātu bez politiskām ambīcijām, kas pastiprina versiju par to, ka Putins var izmantot izmaiņas konstitūcijā, lai saglabātu varu pēc 2024. gada," laikraksts citē Kolumbijas Universitātes profesoru Timotiju Fraju.

Franču "Le Monde" vērš uzmanību, ka nav skaidrības par pašu Putinu. "Putins vēl nav izlēmis, vai kļūs par premjerministru, vai vadīs Valsts padomi," medijs citē "The Insider" galveno redaktoru Romānu Dobrohotovu.

Kazahstānas prezidents Nursultans Nazarbajevs 2019. gadā atkāpās no amata, bet saglabāja vadošo lomu Nacionālās drošības padomē. Taču Krievijas Drošības padome ir pārāk specializēts orgāns, medijam skaidro politoloģe Tatjana Stanovaja.

Savukārt Valsts padome, kas apvieno pārstāvjus no visām institūcijām un pat spēka struktūrām un lielajiem uzņēmumiem, nodrošinātu daudz plašāku ietekmi, viņa uzsver.

Viņasprāt Putina mērķis nav vājināt nākamo prezidentu, bet traucēt viņam pieņemt Putinam netīkamus lēmumus.

Putinu ļoti esot ietekmējusi 2011. gada krīze Lībijā, kad Medvedevs, būdams Krievijas prezidents, pieļāva, ka ANO tiek pieņemta rezolūcija par Lībiju, kas noveda pie Muamara Kadafi gāšanas, skaidro "Le Monde". Šis incidents pārliecinājis Putinu par nepieciešamību atgriezties prezidenta krēslā.

Franču medijs "Liberation" modelē, ka Putins, domājams, centīsies kontrolēt savu pēcteci prezidenta krēslā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Dmitrijs Medvedevs Krievija Vladimirs Putins
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form