"Ir grūti saprast, kādēļ normāls, caurskatāms un tirgus situācijai atbilstošs lēmums par aprēķinu izmaiņām attiecībā uz mūsu kaimiņiem izraisījis tik pārspīlētu reakciju," sacīja Putins.
Pēc Krievijas līdera teiktā, daži kritiķi Krieviju redz "caur aizspriedumainās pagātnes prizmu un jaunā, spēku atgūstošā valstī saskata draudus".
"Daži ir gatavi mūs apsūdzēt burtiski par atgriešanos pie neoimperiālistiskām ambīcijām vai, kā nesen dzirdējām, tā saukto enerģētisko šantāžu," norādīja Krievijas prezidents.
Putina teiktais bija skaidri mērķēts uz kritiķiem no ASV un Eiropas Savienības (ES), kas apsūdz Krieviju savu plašo un aizvien pieprasītāko enerģētisko resursu izmantošanā nolūkā iebaidīt šobrīd uz rietumiem orientētās kādreizējās padomju republikas, piemēram, Gruziju, Moldovu un Ukrainu.
ASV viceprezidents Diks Čeinijs maijā sacīja, ka Krievija savus naftas un gāzes krājumus izmanto kā "manipulēšanas un šantāžas instrumentus".
Putins pieļāva, ka "ne visi" Krievijas konkurenti ir "gatavi tik drīz redzēt Krievijas nostiprināšanos".
Krievijas amatpersonas bieži paudušas pieņēmumu, ka ārvalstīs pret Krievijas komerciālajām interesēm izturas netaisnīgi.
Šonedēļ, kad Luksemburgā bāzētā tērauda ražošanas kompānija "Arcelor" nolēma atteikties no plāniem par apvienošanos ar Krievijas tērauda ražotāju "Severstaļ", Krievijas rūpniecības un enerģētikas ministrs Viktors Hristenko žēlojās: "Brīdī, kad Krievijas ekonomika ir nostiprinājusies un kļuvusi atvērta, mēs sastopamies ar šādu reakciju."
Putina sabiedrotais un parlamenta apakšpalātas priekšsēdētājs Boriss Grizlovs uzskata, ka "tas parāda, ka viņi vienkārši nevēlas mūs ielaist pasaules tirgū".