PVO: veselības aprūpi nevar atļauties viens miljards cilvēku

Kā organizācija norāda globālajā ziņojumā par veselības aprūpes sistēmu finansēšanu, visas valstis - gan turīgās, gan nabadzīgās - var pielikt lielākas pūles, lai pieeja medicīnai tiktu nodrošināta visiem, un mudina domāt par veidiem, kā efektivizēt šo jomu, izmantojot jaunus nodokļus un līdzekļu vākšanas pasākumus.

"Daudziem veselības pakalpojumi vienkārši neeksistē, citi tos nevar atļauties. Kad tos nav iespējams atļauties, tas nozīmē, ka vai nu tie netiek izmantoti, vai arī cilvēks nonāk finanšu grūtībās," skaidro PVO veselības aprūpes sistēmu finansēšanas jautājumu direktors Deivids Evanss.

Organizācijas ziņojumā izklāstīti veidi, kā valstis var piesaistīt vairāk līdzekļu un samazināt finanšu barjeras veselības aprūpes jomā, kā arī efektivizēt veselības pakalpojumus.

Lai nepieļautu, ka veselības aprūpes maksājumu dēļ pacients tiek iedzīts nabadzībā, tiešajiem maksājumiem jāveido no 15% līdz 20% no valsts kopējiem izdevumiem veselībai, skaidro ANO struktūrvienība.

Taču pašreiz 33 valstis ar zemiem un vidējiem ieņēmumiem tiešajos maksājumos no pacientiem saņem vairāk nekā 50% no kopējiem izdevumiem šajā nozarē.

Tādēļ valdībām būtu jāapsver ieņēmumu avotu dažādošana. Kā piemērs tam tiek minēts tā dēvētie grēku nodokļi tādiem izstrādājumiem kā tabaka vai alkohols, tāpat var ar nodokļiem aplikt valūtu transakcijas un noteikt nacionālās "solidaritātes nodokļus" konkrētos sektoros.

Piemēram, ja Indija noteiktu 0,005% nodokli ārvalstu valūtu transakcijām, tā gadā varētu iekasēt 370 miljonus dolāru (192,77 miljonus latu), aprēķinājusi PVO.

Gabona pērn veselības aprūpes nozarei sarūpēja 30 miljonus dolāru (15,63 miljonus latu), nosakot 1,5% nodokli uzņēmumiem, kas nodarbojas ar naudas pārvedumiem, un 10% nodokli mobilo sakaru operatoriem.

Kā ziņojuma ievadā uzsver PVO direktore Margarēta Čana, "nevienu, kuram nepieciešama veselības aprūpe, vai tā būtu ārstējoša vai profilaktiska, nevajadzētu pakļaut finanšu kraha riskam".