Nekustamais īpašums ceturtdaļmiljona eiro vērtībā, par kura konfiscēšanu saistībā ar Magņitska lietu šonedēļ informēja policija, piederējis Krievijas miljonāra Artjomam Zujevam, savukārt pavasarī konfiscētais dzīvoklis Rīgas klusajā centrā bijis saistīts ar "Hermitage Capital" lietas naudas nozagšanas shēmas radītāju, Krievijas uzņēmēju Dmitriju Kļujevu, svētdien vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".
Kā norāda raidījums, izmeklējot Kļujeva darījumus, šī gada pavasarī policija konfiscēja 230 000 eiro vērtu, ar viņu saistītu dzīvokli Rīgas klusajā centrā, kā arī uzgāja uz Krievijas uzņēmēja Zujeva pēdām. Zujeva vārds pēdējos gados krievu presē izskanējis ar reiderisma gadījumiem.
2012. gadā Zujevs izmantoja iespēju Latvijā iegūt uzturēšanās atļauju apmaiņā pret ieguldījumu nekustamajā īpašumā. Zujevs saistīts arī ar 2012. gadā Latvijā reģistrēto uzņēmumu "Tesida Services Limited Latvia". To dibināja Kipras firma "Tesida Services Limited" ar nezināmiem īpašniekiem. Jau dibināšanas lēmumā par Latvijas uzņēmuma vienīgo vadītāju iecelts Artjoms Zujevs. Firma tika reģistrēta daudzdzīvokļu mājā Rudens ielā, par savu darbības veidu deklarējos juridiskos un sabiedrisko attiecību pakalpojumus. Piecos gados šis uzņēmums ar vienu darbinieku apgrozīja 10 miljonus eiro.
Purvciema dzīvoklī reģistrētajai "Tesida Services Limited Latvia" izdevās no bankas "ABLV" saņemt 29 miljonu eiro kredītu. Par to bija paredzēts attīstīt nekustamos īpašumus Maskavā. 2019. gadā firma pieteica maksātnespēju, jo nevarot atmaksāt kredītu.
Kā ziņots, Valsts policija šonedēļ informēja, ka Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) saistībā ar Magņitska lietu konfiscēja aptuveni 250 000 eiro vērtu nekustamo īpašumu. Īpašums piederējis izmeklēšanā konstatētās noziedzīgās grupas līdera partnerim.
VP atgādina, ka līdz šim izmeklēšanā ir konstatētas vairākas epizodes, kad ārvalstu pilsoņi Latvijā iegādājušies nekustamo īpašumu prestižā Rīgas Klusā centra rajonā apmaiņā pret termiņa uzturēšanās atļauju. Konstatējot šos saglabājušos aktīvus, tiem nekavējoties tika piemērots arests, lai noskaidrotu to iegādes apstākļus un saikni ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.
Tāpat izmeklēšanā atklāts un pierādīts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas darbību kopums. Noskaidrots, ka nekustamā īpašuma iegāde finansēta no naudas atmazgāšanā izmantotām ārzonu firmām, izmantojot civiltiesiskus darījumus un slēpjot noziedzīgā ceļā iegūtu naudas līdzekļu izcelsmi un piederību.
Iepriekš šī gada pavasarī tika konfiscēts vēl viens īpašums 230 000 eiro vērtībā.
Jau ziņots, ka ENAP pērn februārī veikusi vairāku ar Magņitska lietu saistītu aktīvu arestu pusmiljona ASV dolāru (437 067 eiro) apmērā.
Policijā toreiz atzīmēja, ka Latvijas tiesībsargājošās iestādes sākotnējā izmeklēšanā identificēja vairākus bankas kontus, īpašumus un aktīvus, kas iegādāti Krievijas pilsoņu interesēs. Pirkumiem tika izmantoti Latvijas banku konti, kas saistīti ar nozagto 230 miljonu dolāru legalizēšanu, ko atklāja Krievijas jurists Sergejs Magņitskis.
Starp arestētajiem aktīviem ir divi nekustamie īpašumi Latvijā, kas iegādāti ar ieņēmumiem no Kipras kontiem, tāpat arestēts viens konts, kas izmantots jahtas pārdošanā un kas pieder kādai bijušā Krievijas Valsts domes deputāta atraitnei.
Magņitska lieta ieguva starptautisku nozīmi pēc tam, kad Krievijas jurists Sergejs Magņitskis atklāja krāpniecisko un korumpēto 230 miljonu dolāru shēmu, kurā bija iesaistītas Krievijas amatpersonas un agrāk notiesāti noziedznieki. Pēc tam, kad Magņitskis sniedza liecības, minot noziedzīgajā nodarījumā iesaistīto Krievijas amatpersonu vārdus, viņš tika arestēts un nogalināts Krievijas cietumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
