Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdības vienojušās saglabāt pašreizējo sliežu platumu, skaidroja Kallass, piebilstot, ka Igaunija atteikusies no idejas būvēt paralēlu Eiropas standarta 1435 mm platu sliežu ceļu.
Kallass atzīst, ka sliežu platuma atšķirība ir "Rail Baltica" projekta galvenā vājā vieta, jo Baltijas valstīs sliedes ir liktas pēc Krievijas standarta 1520 mm platumā, bet Eiropā standarta platums ir 1435 mm.
Dzelzceļa līnija "Rail Baltica" ir paredzēts kā savienojums starp Baltijas valstīm un Poliju, lai uzlabotu satiksmi starp Centrālo un Austrumeiropu. Taču Polijā dzelzceļa sliedes ir liktas Eiropas standarta platumā, kā dēļ dzelzceļa kravas uz Polijas-Lietuvas robežas ir jāpārkrauj.
Kā jau ziņots, Igaunija dzelzceļa līnijas maršruta Tallina-Rīga atklāšanai "Rail Baltica" projektā varētu būt gatava jau 2012.gadā, taču Latvija savu daļu projekta plāno pabeigt tikai 2013.gada beigās.
Satiksmes ministrija biznesa portālam "Nozare.lv" iepriekš skaidroja, ka Latvijā pastāvošās ekonomiskās krīzes apstākļos valdībai nav bijis iespējams nodrošināt "Rail Baltica" projekta īstenošanai nepieciešamo nacionālo finansējumu 2009. un 2010.gadā, tādēļ pērn pieņemts lēmums projekta īstenošanas atlikšanu par diviem gadiem.
Projekta īstenošana ar Eiropas Komisijas piekrišanu pārtraukta līdz 2011.gada beigām, kad plānots to atsākt, lai līdz 2013.gada beigām nodrošinātu iepriekš minētās vienošanās izpildi - ātruma nodrošināšanu vismaz 120 kilometrus stundā visā "Rail Baltica" maršrutā Tallina-Rīga-Kauņa.
Igaunijas Ekonomikas ministrijas transporta kanclera vietnieks Ēro Pergmē janvārī pavēstīja, ka Igaunija jau šovasar un nākamā gada vasarā veiks investīcijas dzelzceļa līnijā Tallina-Tartu, kas saīsinātu šo ceļu līdz divām stundām, bet ceļu no Tartu uz Valgu līdz vienai stundai.
Tālākais esot atkarīgs no Latvijas, jo patlaban vilciens no Valgas uz Rīgu brauc trīs stundas, bet, lai tas varētu konkurēt ar automašīnām, autobusiem vai pat lidmašīnām, braucienam no Tallinas uz Rīgu nevajadzētu būt ilgākam par 4,5 stundām, norādījis Pergmē.
Sākotnēji visas Baltijas valstis gatavošanos "Rail Baltica" projektam uzsāka vienlaikus.
2007.gada janvārī pēc Eiropas Komisijas pasūtījuma Dānijas kompānijas "COWI" izpildījumā tika pabeigta "Rail Baltica" projekta priekšizpēte visā maršrutā Tallina-Rīga-Kauņa-Varšava. Balstoties uz pētījuma rezultātiem, iesaistīto valstu atbildīgo nozaru ministri panāca vienošanos par "Rail Baltica" projekta pirmās kārtas realizāciju - esošā sliežu ceļa atjaunošanu posmā Kauņa-Rīga-Tallina līdz 2013.gadam, nodrošinot infrastruktūru pasažieru un kravu pārvadājumiem ar ātrumu vismaz 120 kilometri stundā.
SM informē, ka saskaņā ar rekonstrukcijas projekta īstenošanas plānu Latvija, Lietuva un Igaunija jau 2008.gada nogalē uzsāka sagatavošanās darbus - sliežu ceļa tehniskā stāvokļa pārbaudi un projektēšanu esošā sliežu ceļa rekonstrukciju dažādos maršruta Tallina-Rīga-Kauņa posmos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
