Foto: AFP/Scanpix
NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens sestdien paziņoja, ka jaunais kodolarsenālu samazināšanas līgums, kuru 8.aprīlī Prāgā parakstīs ASV un Krievijas prezidenti, ir laba zīme Krievijas un alianses attiecībām.

Rasmusens pavēstīja, ka "gaidītās ziņas" ne tikai padarīs pasauli drošāku, bet arī radīs stimulu sadarbībai ar Krieviju citās jomās.

Pēc viņa teiktā, sadarbībā ar Maskavu tagad jāveido pretraķešu vairogs, kas stieptos no "Vankūveras līdz Vladivostokai".

"Es pieļauju, ka notiks, vismaz, radikālas izmaiņas domāšanā par Eiropas drošību, pretraķešu aizsardzību un Krieviju," sacīja Rasmusens. "Tas ļaus Eiropai spēlēt aktīvu lomu procesos, kas līdz šim notika pār mūsu galvām starp ASV un Krieviju."

Kā jau vēstīts, ASV un Krievijas prezidenti Baraks Obama un Dmitrijs Medvedevs telefonsarunā piektdien panākuši galīgo vienošanos par kodolarsenālu samazināšanas jauno līgumu, un tas tiks parakstīts 8.aprīlī Prāgā.

Atbilstoši jaunajam līgumam katra no pusēm apņēmusies samazināt kodolgalviņu skaitu līdz 1550. Tas ir par 30% mazā, nekā noteica līdzšinējie ierobežojumi.

Kā paskaidroja Kremļa preses dienestā, jaunais līgums spēkā būs 10 gadus.

Pēc ASV sniegtajiem datiem, tai pašlaik ir 2200 kodolgalviņu, bet Krievijas rīcībā ir ap 3000.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!