Turcijas Augstākā vēlēšanu padome ceturtdien apstiprināja, ka referendums par konstitūcijas labojumiem, kas paredz paplašināt prezidenta pilnvaras, notiks 16. aprīlī.
Dienu iepriekš konstitūcijas grozījumus apstiprināja prezidents Redžeps Tajips Erdogans.
Erdoans un viņa atbalstītāji skaidro, ka Turcijai esot vajadzīga ar izpildvaru apveltītas prezidentūras stingra vadība, lai nepieļautu atgriešanos pie pagātnes trauslajām koalīcijas valdībām. Oponenti savukārt brīdina, ka reforma var novest pie autoritārisma.
Grozījumi paredz likvidēt premjerministra posteni, bet prezidentam piešķirt pilnvaras iecelt amatos ministrus un tos atlaist. Paredzēts arī parlamenta vēlēšanas rīkot reizi piecos gados, nevis četros, kā tas ir tagad.
Erdogans atrodas pie varas Turcijā kopš 2003. gada, sākumā kā premjerministrs, bet kopš 2014. gada kā prezidents.
Ja likumprojekts stāsies spēkā, Erdoganam būs iespēja palikt pie varas līdz 2034. gadam, ja viņš uzvarēs vēlēšanās.
Gatavojoties referendumam, Turcijā jau izkārti plakāti Erdogana atbalstam un viņš jau uzstājies ar runām atbalstītāju mītiņos.
Opozīcijas atbalstītāji bažījas, ka valstī pēc neveiksmīgā puča mēģinājuma ieviestais ārkārtas stāvoklis kaitēs viņu iespējām popularizēt savu viedokli un aicināt balstot pret šo likumprojektu.
Kreisā spārna partijas un prokurdiskie politiskie spēki iebilst pret konstitūcijas grozīšanu, bet valdošā Taisnīguma un attīstības partija (AKP), kas izveidota uz savulaik aizliegtās islāmistu kustības bāzes, likumprojektu atbalsta.
Daudzi likumdevēji no opozīcijā esošās galēji labējās Nacionālās kustības partijas (MHP) arī atbalsta valdību, bet ne visi.
Erdoans šonedēļ izdeva rīkojumu, ar kuru atceļ vēlēšanu komisijas tiesības uzlikt naudassodus privātām raidorganizācijām, kas vēlēšanu kampaņu laikā pārkāpj noteikumus par objektivitātes ievērošanu.
Ar rīkojumu atceltas arī komisijas tiesības uz laiku slēgt šos medijus.
Kritiķi apgalvo, ka valsts raidorganizācijas jau tagad atvēl valdībai vairāk laika nekā opozīcijai.
Pēc neveiksmīgā puča mēģinājuma valdība ir slēgusi vairāk nekā 150 pret valdību kritiskos medijus. Vairāk nekā 120 žurnālisti atrodas ieslodzījumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
