Priekšstatu pat to, cik masveidīga un brutāla ir varasiestāžu īstenotā vardarbība pret Baltkrievijas iedzīvotājiem, ilustrē portāla "Mediazona" pētījums, kurā 1376 žurnālistiem zināmie cietušie kā atsevišķās figūriņas attēlotas infografikā, precīzi norādot katra cietušā traumas.
Baltkrievijā kopš 9. augusts notiek plaši protesti pret 26 gadus valdījušo Aleksandru Lukašenko, kuram pakļautās drošības iestādes pret demonstrantiem vai vienkārši nejaušiem garāmgājējiem vēršas ar brutālu spēku un spīdzināšanu, par ko medijos ik dienas parādās jaunas liecības.
"Mediazona" rīcībā nonākuši Baltkrievijas Izmeklēšanas komitejas dokumenti, kuros apkopoti dati par 1376 protestos Minskā cietušajiem iedzīvotājiem. Baltkrievijas valsts orgāni šādu statistiku nepublicē, taču datus vāc. Tie gan neataino pilnīgu cietušo skaitu, jo aptver datus tikai par galvaspilsētu un laika posmu līdz 13. septembrim, un tajos nav datu par personām, kas nav vērsušās pēc mediķu palīdzības slimnīcās vai devušies ar iesniegumu uz Izmeklēšanas komiteju.
Vieglāku traumu gadījumā protestos cietušie varēja nemeklēt palīdzību, vai saņemt to no brīvprātīgajiem. Turklāt ne visi cietušie par to vērsušies pie varasiestādēm, jo Baltkrievijā ir gadījumi, kad krimināllietas tiek ierosinātas pret pašu cietušo, skaidro "Mediazona".
Medijs skaidro, ka šo dokumentu autentiskumu apliecina fakts, ka daļu no tiem jau iepriekš piegādājis cits avots, bet personu vārdus "Mediazona" salīdzināja ar slimnīcās uzņemto sarakstiem un cilvēktiesību centra "Vjasna" datiem par aizturētajām personām. Turklāt slimnīcās portālam apliecināja, ka dati par no milicijas vardarbības cietušajiem tiek pārsūtīti varasiestādēm. Arī avots Izmeklēšanas komitejā apstiprina dokumentu autentiskumu.
Apkopojot datus, "Mediazona" sadalīja traumas pa ķermeņa daļām, kas attēlotas infografika cilvēku figūriņās. Traumas iedalītas vieglās (1), vidējas (2) un smagās (3). Pie vieglām traumām pieskaitītas hematomas, sasitumi un viegli apdegumi. Vidējas – plēstas brūces, galvaskausa smadzeņu traumas. Smagas – šautas brūces, iekšējo orgānu traumas, lūzumi un traumatiskas amputācijas.
Žurnālisti secina, ka visvairāk mītiņos cietuši jauni vīrieši ar vidējo vecumu 31 gads. Vissmagākās traumas gūtas no gumijas lodēm un apdullinošajām granātām. Savukārt gumijas ložu ievainojumi liecina, ka drošībnieki apzināti tēmējuši galvā, krūtīs un vēderā – vietās, kur tiek nodarīti vissmagākie bojājumi.
Trāpot galvā, gumijas lodes izraisa smadzeņu satricinājumu un sejas kaulu lūzumu. Atsevišķos gadījumos gumijas lodes pārsitušas krūšu kurvi un vēderu.
Daudz traumu radījušas apdullinošās granātas, ko drošībnieki masveidā izmantoja protestu pirmajās dienās. No granātu šķembām radušās plēstas brūces, bet sprādziena vilnis izraisa kontūziju, smadzeņu satricinājumu un galvas traumas.
Liela daļa cietušo piekauti jau pēc aizturēšanas – milicijas automašīnās, iecirkņos un izolatoros. Tas apliecina, ka cilvēki apzināti sisti arī situācijas, kad vairs nevarēja radīt draudus drošībniekiem. Daudzi piekauti gan aizturēšanas laikā, gan milicijas automašīnās, gan izolatorā.
Aizturēšanas vietās cilvēkiem apzināti sists pa konkrētām vietām, piemēram, galvu, muguru un dibenu. Ap 200 cilvēki guvuši smadzeņu satricinājumus. Domājams, ka cilvēki guldīti uz zemes ar seju uz leju vai nostādīti pie sienas un ar stekiem sisti no mugurpuses.
Kādā "Telagram" kanāla "Nexta" publicētā video redzams, kā aizturētie tiek dzīti cauri drošībnieku ķēdei un sisti.
Vairāk nekā 25 cilvēki pēc piekaušanas izolatorā nonākuši slimnīcās ar lūzumiem un citām smagām traumām. Trīs vīrieši Okrestina ielas izolatorā guvuši traumas seksuālas vardarbības rezultātā.
Drošībnieku vardarbība nebija vērsta pret konkrētāk grupām – sisti tika visi bez šķirošanas. Par spīti varasiestāžu propagandai par "narkomāniem" un apreibinātiem cilvēkiem alkohola klātbūtne organismā konstatēta tikai 2% cietušo, bet narkotiku klātbūtne nav konstatēta nevienā gadījumā.
Starp cietušajiem ir 24 nepilngadīgie, kas sisti ne mazāk par pieaugušajiem. 17 gadus vecais Timurs M piekauts līdz tādam stāvoklim, ka mediķiem viņu nācās ievadīt mākslīgajā komā.
Starp cietušajiem ir 57 sievietes, vecākā no tām 72 gadus veca – drošībnieki 12. augustā viņu piekāva pie aizturēšanas izolatora, salaužot plaukstu.
Ar pētījumu un infografiku krievu valodā var iepazīties šeit.
Par spīti milzumam liecību par spīdzināšanu un vardarbību pret aizturētajiem, joprojām nav informācijas, ka varasiestādes par to būtu ierosinājušas kaut vienu krimināllietu. Minskas prokuratūra šādu informāciju komentēt atsakās.
Savukārt Iekšlietu ministrija šonedēļ paziņoja par gatavību pret protestētājiem pielietot kaujas ieročus.
Baltkrievijā kopš 9. augusta notiek plaši tautas protesti pret 26 gadus valdījušo Aleksandru Lukašenko un prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu. Drošības iestādes brutāli vēršas pret demonstrantiem, par ko medijos parādās arvien jaunas liecības.
ANO ir zināms par vismaz 450 dokumentētiem spīdzināšanas gadījumiem. Te kāda vīrieša stāsts, kā viņu OMON miliči izvaroja ar steku. Te redzams gadījums, kā milicis sit sievieti. Te lasāms stāsts par kāda medijos popularitāti guvuša foto varoni, te video redzams, kā drošībnieks tiešā tēmējumā sašauj žurnālisti. Par piedzīvoto pastāstīja arī divi Minskā aizturēti Latvijas pilsoņi. Savukārt kāda Krievijas blogera stāsts te. Bet šeit biedējošs video no OMON aizturēšanas automašīnas.
Pats Aleksandrs Lukašenko, diskreditējot protestu nozīmi, ir izteicies par miermīlīgo protestu dalībniekiem kā "aitām", "žurkām", bijušajiem kriminālnoziedzniekiem, kuri ir bezdarbnieki, kā arī apgalvojis, ka ap 60% visu demonstrantu atrodas dažādu vielu reibumā. Varasiestādes arī izplata stāstus, ka protestētāji saņem naudu, bet prezidents biedē ar NATO draudiem pie valsts robežām.
Lukašenko arī paziņoja, ka 60% fotogrāfiju ar vardarbībā cietušajiem ir "feiks" . Lukašenko arī apgalvoja, ka cilvēki paši uzkrāsojuši sev zilumus, lai apmelotu OMON. Vienlaikus viņš aicināja "piedot drošībnieku kļūdas". "Tie ir jūsu cilvēki. Pat, ja viņi ir kļūdījušies, piedodiet viņiem," drošībniekus aizstāvēja Lukašenko.
Lukašenko savu leģitimitāti kā prezidents zaudējis pēc Rietumos neatzītām prezidenta vēlēšanām, kurām sekoja plaši protesti un varasiestāžu mēģinājumi ar spēku tos apslāpēt, kā arī negaidīti sarīkotās inaugurācijas.
