Pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par jaunu bruņojuma sistēmu izstrādi arī NATO jābūt gatavai sava militārā potenciāla vairošanai, norādīja politiķis.
Neviens negrib jaunas bruņošanās sacīkstes, "tomēr gatavībai šādām neizbēgamām sekām ir jābūt pārliecinošai, lai Krievijā panāktu nostājas pārdomāšanu," svētdien publicētajā intervijā skaidroja politiķis.
Vācijai nevajadzētu pieprasīt, lai no valsts tiktu izvesti Eifelā, valsts rietumdaļā, dislocētie amerikāņu kodolieroči, viņš sacīja.
"Katrā gadījumā šobrīd mums vairs nevajadzētu runāt par [bruņojuma] izvešanu, kā to par iespējamu vēl 2009.gadā uzskatīja FDP," sacīja Lindners, piebilstot, ka lēmumu par šī bruņojuma modernizāciju ir jāpieņem ASV.
Paralēli Rietumu aizsardzības spēju stiprināšanai ir jāīsteno centieni panākt spriedzes mazināšanos attiecībās ar Krieviju, viņš norādīja. Šāda dialoga iniciators varētu būt jaunā Vācijas valdība.
"Es iesaku aktivizēt pastāvošos komunikāciju kanālus ar Maskavu," piebilda Lindners.
Vācijas brīvo demokrātu līderis arī uzskata, ka ir iespējams ar Maskavu sākt dialogu "lielā septītnieka" ietvaros. Pārejas solis varētu būt formāts "G7+1", viņš ierosināja.