Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers, 10. septembra uzrunā izklāstot savu plānu bēgļu jautājumā, nerunāja tikai par kvotu pārdali. Lai gan publiskajā telpā dominē kvotu sadalījuma tēma, jaunais "Junkera plāns" ir arī par Eiropas Savienības (ES) ārējo robežu stiprināšanu, jaunu finanšu palīdzību un citiem risinājumiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Junkers piedāvā stiprināt ES ārējas robežas, izveidot jaunu migrācijas kontroles sistēmu, kura nodrošinātu to, ka būtu legāls un saprotams veids, kā tieši patvēruma meklētājiem ierasties ES, kā arī Junkers runā par jaunu fondu, kas palīdzētu strādāt ar migrācijas jautājumiem.

Pāri Vidusjūrai Eiropā šogad ieradušies 366 402 migranti, bet aptuveni 2800 cilvēki šai ceļā gājuši bojā vai pazuduši. ANO informācija

Junkera paziņotais plāns šobrīd fiksēts vairākos oficiālos un publiskos EK priekšlikumos. Paredzams, ka konkrētākas aprises - atbalstu vai noliegumu no dalībvalstīm - Junkera priekšlikumi varētu gūt 14. septembra ES iekšlietu ministru ārkārtas sanāksmē. Kamēr Lietuva un Igaunija jau paspējusi EK ierosinājumam paust atbalstu, Latvijā koalīcija, pastāvot NA stingriem iebildumiem, aizvien nav spējusi vienoties.

Ir kvotas. Kas vēl paredzēts?

Komisija ierosinājusi 1,8 miljardu eiro ieguldījumu fondu, lai ar šiem līdzekļiem palīdzētu novērst migrācijas pamatcēloņus Āfrikā. Lielāko daļu no šī finansējuma EK plāno iegūt, pārdalot pašreizējā EK budžeta līdzekļus, taču EK arī cer, ka dalībvalstis "piemetīs" no saviem nacionālajiem budžetiem. Šobrīd atbalstu piedalīties fonda finansēšanā apstiprinājusi vienīgi Spānija.

1,8 miljardus eiro lielā fonda mērķis ir nodrošināt stabilitāti un novērst cēloņus nelikumīgās migrācijas plūsmām no Sāhelas, Čadas ezera, Āfrikas Raga un Āfrikas ziemeļu reģiona.

Vairāk nekā 1,8 miljoni Sīrijas kara bēgļu šobrīd apmetušies Turcijā, aptuveni 1,2 miljoni - Libānā, ap 600 000 - Jordānā, bet salīdzinoši nelielāks skaits Irākā (250 000) un Ēģiptē (140 000). Vācijā ieradušies aptuveni 105 000 sīriešu, Zviedrijā - ap 40 000, Austrijā - ap 20 000, kā arī Bulgārijā, Rumānijā un Itālijā katrā atrodas vismaz 5000 bēgļu no Sīrijas. Latvijā šobrīd apmetušies četri bēgļi no Sīrijas. ANO, PMIC "Mucenieki" un DELFI informācija

Savukārt, runājot par ES ārējo dimensiju, EK norāda, ka tiek ieguldītas jaunas pūles, lai atbalstītu diplomātiskās iniciatīvas un rastu politisku risinājumu konfliktiem Sīrijā, Irākā un Lībijā.

"ES sniedz palīdzību iedzīvotājiem Sīrijā, it īpaši valsts iekšienē pārvietotajām personām, un finansiālu atbalstu kaimiņvalstīm, kas uzņem vislielāko bēgļu skaitu no Sīrijas, proti, Jordānijai, Libānai un Turcijai. Līdz šim tam ir iztērēti 3,9 miljardi eiro. Vēl viena no prioritātēm ir cīņa pret organizēto noziedzību, lai novērstu cilvēku kontrabandu, jo īpaši, aizsākot jūras operāciju EUNAVFOR MED, " norādīts ES paziņojumā.

Junkera plāns - vēl tikai sākumstadijā

Uzklausot Junkera idejas un iepazīstoties ar EK priekšlikumiem, ārzemju mediji norādījuši, ka plāns vēl tikai atrodas sākumstadijā un, iespējams, pagaidām par "plānu" to dēvēt ir pārāk ambiciozi.

Robežas, 1,8 miljardi eiro un 160 000 tūkstoši bēgļu - ko īsti nozīmē Junkera plāns?
Foto: AFP/Scanpix

"The Financial Times" norāda, ka plāns nav sistemātiskas rīcības un uzdevumu paraugs, bet gan pagaidām drīzāk izskatās kā būtiskāko vadlīniju apkopojums. Tāpat laikraksts atzīmē, ka Junkers centies gana skaidri sniegt vēstījumu, ka Eiropai ir jāpalīdz bēgļiem un ka Eiropa to arī darīs, taču šai procedūrai būs jāpakļaujas gana stingram un formālam likuma ietvaram. Ja tiks pierādīts, ka patvēruma meklētāja izcelsmes valsts ir tāda, kurā būtu arī droši atgriezties, tad cilvēkam arī nāksies atgriezties dzimtenē.

Britu mediji lielākoties norādījuši uz Junkera uzstājību, ka nu visām valstīm bēgļi būs jāuzņem "obligāti" un bez garām diskusijām. Tostarp, kā raksta "The Guardian", Junkers, skaidrojot savu plānu, devis mājienu Balkānu valstīm - ja šīs valstis vēlas lūkoties ES dalībvalsts statusa virzienā, tad bēgļu jautājumā nāksies sadarboties.

EK prezidents savā emocionālajā uzrunā arī izteica vairākus aicinājumus, kuriem nav tiešas saistības ar publiskiem EK ierosinājumiem - viņš rosināja bēgļiem ļaut ērti iejusties darba tirgū, kā arī minēja, ka patvēruma meklētājiem no kara apdraudētājām zonām būtu jābūt iespējai Eiropā iegūt augstāko izglītību.

Viņš, rosinot uzņemt kopumā 160 tūkstošus bēgļus, atgādina, ka bēgļu skaits Eiropā veido tikai 0,11% no kopējā iedzīvotāju skaita, kamēr Libānā šī proporcija pieaugusi jau līdz 25%.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Bēgļi
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form