Desmit jaunās ES valstis - Kipra, Čehija, Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija un Slovēnija - tehniski būs dalībnieces Šengenas līgumā, kura mērķis ir likvidēt robežas ES iekšienē. Tomēr tā dēvētās bezrobežu politikas īstenošana, kas sākās 1995.gadā, līdz šim radījusi problēmas, un ES vēlas tās likvidēt, pirms attiecināt šo politiku uz jaunajām bloka dalībvalstīm.
Lai garantētu drošību ar mazāku skaitu robežkontroles punktu, ES muitas un tiesu institūcijās darbojas datorsistēma "Schengen Information System", kas palīdz ES dalībvalstīm apmainīties ar informāciju par aizdomīgiem cilvēkiem vai kravām. Taču ES izpildvaras institūcija Eiropas Komisija secinājusi, ka sistēmas datu banka nav pietiekami ietilpīga, lai iekļautu informāciju no vēl 10 jaunām dalībvalstīm.
Patlaban sistēma darbojas 13 no 15 ES dalībvalstīm. Lielbritānija un Īrija nav Šengenas līguma dalībnieces, bet divas ES neietilpstošās valstis Norvēģija un Islande ir atteikušās no robežkontroles ar Skandināvijas valstīm, kuras ir ES dalībnieces.
Darbs pie jaunas informācijas sistēmas Eiropas Savienībā notiek divus gadus. Eiropas Komisijas eksperti pauduši viedokli, ka jaunā sistēma nesāks darboties ātrāk kā 2007.gadā.
ES arī nostiprina savu jauno austrumu robežu ar tādām valstīm kā Ukraina, Baltkrievija un Serbija un Melnkalne. ES ir piešķīrusi 960 miljonus eiro, lai palīdzētu bijušajām sociālisma valstīm, kas pievienojas ES, ierīkot robežpunktus un iegādāties sauszemes transporta līdzekļus, helikopterus un citas iekārtas, kas ļaus efektīvāk cīnīties ar nelegālajiem imigrantiem.
No 2007.gada 13 Šengenas līguma valstis pārbaudīs, kā darbojas jaunā informācijas apmaiņas un izvērtēs robežsituāciju. Tad tiks nolemts, vai uz jaunajām ES dalībvalstīm Austrumeiropā var attiecināt Šengenas līguma nosacījumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
