Kaujinieki uzbrukumus pilsētām un ciemiem uzsāka 2017. gada oktobrī un kopš tā laika reidos regulāri terorizē vietējos iedzīvotājus, nereti nogalinot, tostarp publiskos nāvessodos, tos, kas tiem stājas pretī. Cīņā pret džihādistiem valdība līdz šim centusies iesaistīt dažādu valstu specvienības un privātus grupējumus. Piemēram, izskanējis, ka cīņa devušies un zaudējumus cietuši arī algotņi no Krievijas.
Šī gada sākumā Mozambikas valdība uzrunājusi atvaļinātu agrākās Rodēzijas pulkvedi Laionelu Diku, kurš arī pēc Mozambikas neatkarības turpināja dienestu un jaunās valsts spēkus pirms 35 gadiem ieveda Mozambikā, lai sakautu kaujiniekus. Kopš tā laika viņš nodibināja privātu uzņēmumu kājnieku mīnu iznīcināšanai visā pasaulē, bet vēlāk pievērsās degunradžu sargāšanai no malumedniekiem Dienvidāfrikā.
Viņš piekritis piedāvājumam padzīt islāmistus un aprīļa sākumā uzrunāja šajā misijā piedalīties arī nelielu skaitu Angolas pilsoņkara veterānu, no kuriem lielākā daļa ir snaiperi. Ar dažiem helikopteriem viņi devušies uz Mozambiku.
Nelielā profesionāļu grupa īsā laikā spējusi pilnībā izmainīt jau vairāk nekā divus gadus ilgstošo cīņu ar kaujiniekiem valsts Kabo Delgado provincē, atsaucoties uz zinošiem avotiem, norāda medijs.
Viena no pirmajām lielajām kaujām starp veterānu brigādi un islāmistiem izvērsusies Mozambikas ziemeļu pilsētā Pembā jau 10. aprīlī. Viņi no helikopteriem atklājuši uguni, nogalinot desmitiem kaujinieku, kuri līdz šim nebija saskārušies gandrīz ne ar kādu pretestību, un metušies bēgt atpakaļ krūmājos. Dika vīri kaujā gan zaudējuši vienu helikopteru, bet neviens neesot cietis.
Savukārt maija izskaņā vienība izvērsusi vēl vienu kauju Mokomijas pilsētas apkārtnē, kurā līdz ar diviem džihādistu vadoņiem Mozambikas armija fiksējusi vēl 78 kaujinieku līķus.
Viedokļi par to, kas veido islāmistu grupējumu un no kurienes tas uzradies, pagaidām ir ļoti dažādi. Viņi tiek saitīti ar "Daesh" aģentu un līdzskrējēju aktivitāti, jo nereti uzbrukumos plivinājuši melnos džihādistu karogus, kā arī īsteno brutālus nāvessodus. Tomēr pastāv arī viedoklis, ka radikalizēšanās nav ārēji ietekmēta, bet to veicinājusi turīgāko valsts dienvidu štatu ignorance pret ziemeļu reģioniem. Tas gan neskaidro lielo cietušo un mirušo skaitu pašu ziemeļnieku miermīlīgo iedzīvotāju vidū.
