"Ir nopietnas bažas, ka ASV apsver iespēju uz laiku izvietot savus jūras spēkus ziemeļu jūrās," teica Rogozins, norādot, ka viņa rīcībā esošā informācija liecina, ka ASV jūras spēki jau tuvākajā laikā varētu ierasties Baltijas jūrā, Ziemeļjūrā, un, iespējams, pat Barenca jūra.
NATO un ASV militārie plāni liecina, ka jūrās izvietos arī peldošās platformas ar vadāmajām raķetēm, norādīja Krievijas vēstnieks NATO.
Viņš uzsvēra, ka palielinās karaspēka grupējums Krievijas ziemeļrietumos.
"Militārie spēki, kas oficiāli apgalvo, ka to uzdevums ir ballistisko raķešu pārtveršana Eiropas dienvidos, tiks izvietoti mūsu robežu tuvumā, bet mums ir grūti tam noticēt," klāstīja Rogozins.
Krievijas un NATO līderi pašlaik ved intensīvas sarunas, un to iznākums nav iepriekš nosakāms, sacīja Krievijas pārstāvis Ziemeļatlantijas aliansē.
"Saprotam, ka ir brīdis, pēc kura atpakaļceļa vairs nebūs. Es runāju par NATO-Krievijas samitu nākamgad, kurā tiks pieņemta pretraķešu aizsardzības struktūra. Ja mēs neredzēsim sevi šajā struktūrā, Krievija veiks pasākumus, lai kompensētu šo problēmu," teica Rogozins, nodēvējot NATO un Krievijas sarunas pretraķešu aizsardzības jautājumā par sarežģītām un smagām.
"Amerikāņi nevēlas ierobežot savu pretraķešu aizsardzības sistēmu ar jebkādām vienošanām. Viņi vēlas rīcības brīvību," viņš norādīja.
Krievija ir apņēmusies panākt, ka dokumentā, par ko vienosies NATO līderi, ir noteiktas skaidras saistības jautājumos, ko Krievija uzskata par vissvarīgākajiem, uzsvēra Rogozins.