Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) satelīts "Rosetta" piektdien noslēdza savu vēsturisko un 1,3 miljardus eiro vērto misiju, uzņemot pēdējo komētas "67P/Čurjumova-Gerasimenko" attēlu un tad ietriecoties tajā, darot galu 12 gadus ilgušajai komētas "tvarstīšanai".
EKA zinātnieki 2004. gadā sāktās misijas noslēgumu sagaidīja ar dalītām emocijām – bija vērojami gan līksmi saucieni, gan skumjas par vairāk nekā 12 gadus ilguša darba beigām. "Paldies tev "Rosetta", labi pastrādāts!" tviterī ierakstīja EKA direktors Jans Vērners.
Komētā "67P" satelīts "Rosetta" ietriecās piektdienas pusdienlaikā, pievienojoties tās laboratorijai "Philae", kas uz komētas nosēdās 2014. gada novembrī.
EKA tviterī publicēja attēlus, kas uzņemti, satelītam ietriecoties komētā.
Ķerot komētu, "Rosetta" satelīts mērojis vairāk nekā sešus miljardus kilometru lielu attālumu, iegūstot lielu daudzumu informācijas, ko zinātnieki izmantos turpmākajiem pētījumiem.
Zinātnieki uzsvēra, ka, lai gan misijas praktiskā daļa ir noslēgusies, savākto datu pārbagātība nozīmē, ka "Rosetta" misija zinātnē turpināsies. ""Rosetta" ir aizsākusi ko nozīmīgu. Tā lika mums mainīt priekšstatus un idejas par to, kas ir komētas, no kurienes tās nāk, kādu lomu tās spēlē Saules sistēmas attīstībā un to, kā mēs esam nonākuši līdz šim brīdim," teica projekta zinātnieks Mets Teilors.
Šī bija Eiropas ambiciozākā kosmosa misija un pirmā reize, kad kosmosa kuģi izdevies riņķot ap komētu un nosēsties uz tās.
"Rosetta" ir izdevies atklāt dažādās sarežģītas oglekļa formas, kuras nav sastopamas uz Zemes, glicīnu, kā arī fosforu, ka ir liela loma DNS veidošanā. Zinātnieki norāda, ka komētas ķīmiskais sastāvs atbalsta teoriju par to, ka pirms vairākiem miljardiem gadu, komētas triecoties Zemē, piegādāja tai dzīvības attīstībai nepieciešamās vielas.
Taču pretēji gaidītajam, ūdens ķīmiskais sastāvs uz komētas atšķīrās no tā, kas rodams Zemes okeānos. Tas liecina, ka "67P" tipa komētas neizskaidro ūdens parādīšanos uz Zemes.
"Rosetta" misija ilga 12 gadus, sešus mēnešus un 28 dienas. Kopš 2004. gada tā veikusi teju astoņus miljardus kilometru garu distanci un 786 dienas riņķojusi ap komētu. Šobrīd tā atrodas 720 miljonu kilometru attālumā no Zemes. 1,3 miljardus eiro dārgajā misijā dalību ņēma 500 zinātnieki un inženieri.
Lai nokļūtu līdz komētai, "Rosetta" četras reizes palidoja garām Marsam un Zemei, lai ar gravitācijas spēka palīdzību uzņemtu ātrumu un tad sāktu savu 31 mēnesi ilgušo hibernācijas periodu. Tas bija nepieciešams, jo "Rosetta" atradās pārāk tālu no Saules, lai to darbinātu Saules enerģija. Pērn janvārī tika pārtraukts hibernācijas periods un tā tika "pamodināta". Kopumā "Rosetta" ceļā uz komētu nolidoja 6,5 miljardus kilometru.
