Vēl 21 žurnālists gājis bojā, veicot savus darba pienākumus karadarbības zonās.
Taču Kopumā tikai 35% no bojāgājušajiem nav strādājuši konflikta zonās.
Piecas no visiem bojāgājušajiem bijušas sievietes. Turklāt pirmo reizi RSF statistikā iekļauti arī dati par tā dēvētajiem pilsoniskās žurnālistikas pārstāvjiem.
Vairums no upuriem bijuši vietējie žurnālisti, un tikai pieci procenti bijuši ārvalstu mediju darbinieki.
"Vardarbība pret žurnālistiem ir arvien vairāk un vairāk tīša," teikts RSF ģenerālsekretāra Kristofa Deluāra paziņojumā. "Viņiem uzbrukts un viņi noslepkavoti nepārprotami tāpēc, ka ir žurnālisti."
Valstis, kurā mediju brīvība un drošība šogad bijusi īpaši apdraudēta, ir Afganistāna, Jemena un Somālija, aģentūrai DPA pavēstīja RSF Vācijas nodaļas direktors Kristiāns Mīrs.
Tajā pašā laikā visbīstamākās valstis žurnālistiem bijušas Sīrija, Afganistāna, Meksika, Irāka un Jemena.
Tomēr 2016.gadā upuru skaits starp mediju darbiniekiem bijis mazāks nekā pērn, kad bojā gāja 101 žurnālists. Tas daļēji tiek skaidrots ar apstākli, ka daudzi žurnālisti bijuši spiesti pamest valstis, kur viņu dzīvība tiek apdraudēta.
Taču, žurnālistiem bēgot, aiz viņiem paliek informatīvai vakuums, "kurā valda nesodāmība," uzsver RSF, piebilstot, ka reportieru aizplūšana īpaši ietekmējusi Sīriju, Lībiju, Irāku, Jemenu, Afganistānu un Burundi.
Saskaņā ar RSF rīcībā esošo informāciju 348 žurnālisti visā pasaulē atrodas ieslodzījumā, kas ir par sešiem procentiem vairāk nekā pagājušajā gadā.