Aptuveni 20 000 ruandiešu otrdien sapulcējās slaktiņa vietā, atzīmējot 15.gadadienu kopš genocīda sākšanās, kurā tika noslepkavoti vairāk nekā 800 000 cilvēku.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Prezidents Pols Kagame nolika vainagu pakalnā Njanzas pilsētā, kur četru dienu laikā tika noslepkavoti 5000 cilvēku, kad pēc uzbrukuma no turienes atkāpās ANO beļģu kontingents.

Kagame arī aizdedzināja lāpu upuru piemiņai.

„Njanza ir starptautiskās sabiedrības nespējas simbols. Tā bija arī visas cilvēces nevarība," paziņoja genocīdā izdzīvojušo organizācijas „Ibuka" izpildsekretārs Beno Kaboji.

Kagame, kurš vada valsti kopš viņa tutsi nemiernieku grupa pārņēma varu pēc genocīda, arī vadīs simbolisku upuru atlieku apbedīšanu Njanzā.

Ruanda izraudzījās pakalnu Njanzā par genocīda gadadienas piemiņas vietu tāpēc, lai parādītu „cilvēces bankrotu" 1994.gada slaktiņos, sacīja Kaboji.

Ruanda ir vairākkārtīgi apsūdzējusi starptautisko sabiedrību, ka tā nerīkojas pietiekami aktīvi, lai notvertu joprojām brīvībā esošos genocīda vaininiekus. Tā arī apsūdz dažas valstis, it īpaši Franciju, ka tās neatzīst savu vainu slaktiņa pieļaušanā.

1994.gadā Ruandā, Āfrikas vidienē, hutu tautības nemiernieki simts pavasara dienās noslepkavoja aptuveni 800 000 tutsi tautības iedzīvotāju, kā arī miermīlīgos hutus, kas negribēja atbalstīt genocīdu. Slaktiņš šokēja pasauli arī tāpēc, ka Ruandā tobrīd atradās ANO spēki, kuri nespēja novērst genocīdu.

Pēc slaktiņa par nepiedodamu pasivitāti tika kritizēta gan ANO, gan ASV, gan Beļģija kā Ruandas kādreizējā koloniālā metropole, gan Francija, gan Katoļu baznīca un daudzas citas valstis un institūcijas. Vairākas valstis toreiz nereaģēja uz informāciju par genocīdu.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form