Vairāk nekā 280 dezertēšanā apsūdzēti Ruandas karavīri tiek turēti uz salas Kivu ezerā, kur viņi "tiek pāraudzināti", raidsabiedrībai BBC atzina nelielās Āfrikas valsts militārpersonas.
Raidsabiedrība no kāda ieslodzītā uzzināja, ka karavīri uz salu no militārā cietuma pārvesti pirms gada, lai slēptu sagūstītos no Sarkanā Krusta. Tikmēr armijas amatpersonas noliedz visas apsūdzības un skaidro, ka karavīri ir nevis aizturēti, bet iziet pāraudzināšanas programmu.
"Mēs vispirms bijām ieslodzīti Mulindi militārajā cietumā, šeit, uz Ivavas salu [Kivu ezerā], mūs pārveda 2012. gada martā, kad mūs slēpa no Sarkanā Krusta amatpersonām," BBC pastāstīja viens no apsūdzētajiem dezertieriem. Karavīrs stāsta, ka daudzi, bez tiesas lēmuma un tiesībām satikt apmeklētājus, ir ieslodzīti jau gadiem.
Tikmēr ģenerālis Joseps Nzabamvita noliedz šīs apsūdzības, uzsverot, ka BBC taču ir laipni aicināti apmeklēt salu. "Tie ir mūsu karavīri, kuri izvairījās no sava darba. Mēs novietojām šos cilvēkus šeit, lai viņi atkal iemācītos uzvesties," skaidro ģenerālis. "Un es uzskatu, ka tas ir noderīgi gan viņiem, gan Ruandas kopienai," piebilst komandieris.
Ruandas armiju galvenokārt vada kādreizējie komandieri no tutsi etniskās kaujinieku grupas Ruandas Patriotiskā fronte, kas pie varas nāca pēc 1994. gada genocīda.
1994.gadā Ruandā hutu tautības nemiernieki simts pavasara dienās noslepkavoja aptuveni 800 000 tutsi tautības iedzīvotāju, kā arī miermīlīgos hutus, kas negribēja atbalstīt genocīdu. Slaktiņš šokēja pasauli arī tāpēc, ka Ruandā tobrīd atradās ANO spēki, kuri nespēja novērst genocīdu.
Pēc slaktiņa par nepiedodamu pasivitāti tika kritizēta gan ANO, gan ASV, gan Beļģija kā Ruandas kādreizējā koloniālā metropole, gan Francija, gan Katoļu baznīca un daudzas citas valstis un institūcijas. Vairākas valstis toreiz nereaģēja uz informāciju par genocīdu.