No pirmdienas Rumānija un Bulgārija kļūst par Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, papildinot ES dalībvalstu skaitu līdz 27.
Lai gan EK atzina, ka Rumānija un Bulgārija ir īstenojušas pietiekami plašas reformas, lai tiktu uzņemtas ES, tiks saglabāts stingrs monitorings tādās sfērās kā korupcijas apkarošana, ES fondu līdzekļu izlietojums un pārtikas drošība.
Tā sauktie aizsargmehānismi var tikt piemēroti vēl trīs gadus pēc valstu uzņemšanas ES. Aizsargmehānismi, piemēram, paredz iespēju apturēt ES fondu līdzekļu piešķiršanu, pagaidu ES dalībvalstu tiesību ierobežošanu, nedrošu pārtikas produktu tirdzniecības aizliegumu un arī atsevišķu tiesu spriedumu neatzīšanu gan civillietās, gan krimināllietās un aresta orderu neatzīšanu.
Abām jaunajām dalībvalstīm būs divreiz gadā jāatskaitās EK par sasniegto. Pirmā atskaite iesniedzama 2007.gada 31.martā.
Bulgārija un Rumānija būs starp nabadzīgākajām ES dalībvalstīm. Lai gan to iedzīvotāju skaits būs seši procenti no kopējā bloka iedzīvotāju skaita, to iekšzemes kopprodukts (IKP) neveido pat vienu procentu no visas ES IKP.
Abās valstīs IKP uz vienu iedzīvotāju veido aptuveni vienu trešdaļu no ES vidējā līmeņa, taču gan Bulgārijā, gan Rumānijā vērojama strauja ekonomikas izaugsme.
Rumānijas un Bulgārijas uzņemšana ES dos jaunu kaimiņvalsti - Moldovu, pieeju Melnajai jūrai, tās robežas pagarināšanos ar Turciju un aptuveni 30 miljonu lielu iedzīvotāju skaita pieaugumu, kopējam eiropiešu skaitam sasniedzot 487 miljonus.
Kā komentē aģentūras LETA aptaujātie eksperti, Rumānijas un Bulgārijas pievienošanās ES Latviju būtiski neietekmēs.
Politoloģe un Stratēģiskās analīzes komisijas vadītāja Žaneta Ozoliņa komentēja, ka abas valstis sarunās ar ES bija iesaistītas jau no deviņdesmito gadu sākuma, līdz ar to paredzētā Bulgārijas un Rumānijas uzņemšana ES nav pārsteigums un Latvijai jau bija jābūt tam gatavai.
Tomēr Ozoliņa norādīja, ka Rumānijas un Bulgārijas uzņemšanas process savienībā būs interesants piemērs turpmākai ES analīzei, jo abu valstu pievienošanās savienībai notiks ar visdažādākajiem nosacījumiem.
Savukārt politologs Kārlis Daukšts piebilda, ka gaidāmā ES paplašināšanās no Latvijas puses vērtējama kā pozitīva.
Tomēr ES paplašināšanās, uzņemot Rumāniju un Bulgāriju, radīs faktorus, kas būtu jāvērtē diezgan piesardzīgi, piemēram, jāņem vērā, ka pašlaik lēmumu pieņemšanas process ES ir diezgan smagnējs un ka Bulgārijas un Rumānijas ekonomikas sakārtošana prasīs daudz līdzekļu no ES puses, sacīja Daukšts.
Tomēr politologs atzinīgi vērtēja ES vēlmi uzņemt savā pulkā valstis, kas atrodas tuvu Balkāniem.
Ministru kabinets 19.decembrī nolēma neparedzēt ierobežojumus Bulgārijas un Rumānijas pilsoņu brīvai pieejai Latvijas darba tirgum.
Iepriekš arī ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP) pauda viedokli, ka Latvijai nav principiālu un politisku iemeslu, lai atbalstītu ierobežojumu noteikšanu darba tirgus atvēršanai topošajām ES dalībvalstīm. Darba tirgus atvēršana, pēc Pabrika domām, veicinās konkurenci un Latvijas iestāju par konkurētspējīgu ES.