Līdz ar to Besesku ir atstādināts no amata pienākumu pildīšanas, un par viņa atcelšanu no amata 30 dienu laikā būs jārīko referendums.
Par Besesku impīčmentu nobalsoja 258 no 432 abu parlamenta palātu deputātiem.
Impīčmenta motivācija ir tāda, ka 2010.gadā, paziņojot par taupības pasākumiem, Besesku ir nelikumīgi uzņēmies premjerministra pilnvaras.
Runājot pirms balsojuma, Besesku apsūdzības noraidīja un vainoja valdošo kreisi centrisko partiju koalīciju "Sociālliberālā savienība" (USL) centienos "kontrolēt visas valsts institūcijas, īpaši tiesu varu". Besesku sacīja, ka pret viņu vērstā kampaņa pārkāpj likuma varu un "apdraud valsts stabilitāti un reputāciju".
Konstitucionālā tiesa piektdien atzina, ka Besesku ir pārkāpis savas pilnvaras, taču tas nav uzskatāms par konstitūcijas pārkāpumu.
Konstitūcija paredz, ka parlaments var prezidentam atņemt viņa pilnvaras par nopietnu pamatlikuma pārkāpumu.
USL 2007.gada maijā izdevās panākt prezidenta Besesku impīčmentu, tomēr referendumā tika nolemts viņu atjaunot amatā.
Besesku ir prezidents kopš 2004.gada, tomēr viņa popularitāte pēdējā laikā ir samazinājusies, sevišķi taupības pasākumu dēļ, kurus viņš 2010.gadā ieviesa pēc vienošanās ar Eiropas Savienību (ES) un Starptautisko valūtas fondu (SVF), lai varētu saņemt aizdevumu ekonomikas glābšanai.
Rumānijā otrdien pēc USL iniciatīvas tika atcelti no amatiem abu parlamenta palātu spīkeri, kas pārstāvēja opozīcijā esošo labējo Demokrātiski liberālo partiju (PDL).
Starp Besesku un Pontu pastāv spriedze, kopš Ponta maijā kļuva par premjerministru pēc iepriekšējās labēji centriskās valdības krišanas parlamenta neuzticības balsojuma dēļ. Pontas valdība arī ir mēģinājusi ierobežot Konstitucionālās tiesas pilnvaras.
Eiropas Savienība (ES), vairākas ES dalībvalstis un ASV ir paudušas bažas, ka Pontas valdības rīcība apdraud demokrātiju.
Rumānijā šogad ir paredzētas parlamenta vēlēšanas, savukārt Besesku prezidentūras termiņam jābeidzas pēc diviem gadiem.