Likuma labojumi, kas otrdien parlamentā tika apstiprināti bez debatēm, paredz, ka valsts prezidents, senatori, parlamenta apakšpalātas deputāti un juristi vairs nav uzskatāmi par amatpersonām, tādēļ nav tiesājami par korupciju.
Tā kā daudzi ministri vienlaikus ir arī parlamenta locekļi, jaunā imunitāte attiektos arī uz valdības locekļiem.
Rumānijas prezidents Trajans Basesku, kuram labojumi jāparaksta, lai tie stātos spēkā, solīja to nedarīt un nosūtīt tos atpakaļ uz parlamentu. Tomēr prezidents tā var rīkoties tikai vienu reizi, un parlamentam nav pienākums ņemt vērā prezidenta iebildumus.
Ponta norādīja, ka šie labojumi, ko jau nosodījušas ASV un Eiropas Savienība (ES), un otrs likumprojekts, kas ļautu apžēlot vairākus par kukuļņemšanu notiesātus politiķus, būtu jāiesniedz izskatīšanai Eiropas Komisijā (EK) pirms balsojuma rīkošanas parlamentā.
"Šie divi likumprojekti vispirms būtu jāapspriež ar Tieslietu ministriju un prokuratūru un jāiesniedz Eiropas Komisijā (EK), lai pārliecinātos, ka tie nav pretrunā mūsu starptautiskajām tiesībām," žurnālistiem norādīja Ponta.
Parlaments pieņēma likuma labojumus pēc tieslietu komitejas slepenas sēdes, kamēr premjerministrs atradās ārpus valsts bijušā Dienvidāfrikas Republikas (DĀR) prezidenta Nelsona Mandelas piemiņas pasākumā.
Šāds solis, kas tika pieņemts, nekonsultējoties ar Tieslietu ministriju, izsauca niknumu Rumānijas sabiedrībā. Mediji, cilvēktiesību organizācijas un tiesneši to nodēvēja par "tumšu dienu" demokrātijai.
Bažas par parlamenta rīcību pauda arī Nīderlande, Vācija un Francija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
