Viņš pauda pārliecību, ka Krievijas armijas darbība nav atbilde uz Gruzijas rīcību, jo kura gan valsts varētu mobilizēt stundas laikā vairākus tūkstošus tanku, lai atbildētu uz kādas savas kaimiņvalsts rīcību.
Viņš arī uzsvēra, ka, iespējams, kāds grib, lai Gruzija padoto, taču demokrātija nav radīta tāpēc, lai mazākas valstis ciestu un padotos.
Jau ziņots, ka Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili pirmdien pēcpusdienā parakstījis uguns pārtraukšanas piedāvājumu Maskavai, kuru uz Maskavu nogādās rietumvalstu diplomāti. Tai pat laikā Gruzija vērsusies Hāgas starptautiskajā tribunālā pret Krieviju, vainojot to genocīdā.
Krievijas Aizsardzības ministrija apstiprinājusi, ka pirmdienas rītā Gruzijas militārajām, iekšlietu un aizsardzības struktūrām tika nodots ultimāts par demilitarizāciju, kurā norādīts, ka gadījumā, ja ieroči netiks nodoti, "militārs grupējums pielietos visus nepieciešamus brīdinājuma mērus".
Gruzijas Iekšlietu ministrija savukārt norādījusi, ka nepildīs šo ultimātu. Gruzija norādījusi, ka policistu atbruņošana neietilpst Krievijas spēku mandātā.
Gruzija svētdien pēcpusdienā Krievijas vēstniecībā Tbilisi iesniegusi notu, kurā teikts, ka gruzīnu militārie spēki ir izvesti no Dienvidosetijas un karadarbība ir pārtraukta, tomēr krievu uzbrukumi turpinoties. Krievijas puses pārstāvji to skaidrojot, ka Gruzija pati pārkāpjot solīto un turpinot karadarbību.
Jau vēstīts, ka pēdējo dienu laikā karadarbība Gruzijā saasinājusies un svētdien tā sākusies jau vairākās frontēs - Dienvidosetijā, no Abhāzijas puses, kā arī no Melnās jūras puses, kur Krievijas kuģi izveidojuši blokādi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
