Foto: Scanpix
Vismaz 62 cilvēki gājuši bojā Sīrījas piektdienas "niknuma dienas" protestos, kad ielās izgāja desmitiem tūkstoši cilvēki, bet Vašingtona un Brisele ir nolēmusi ieviest sankcijas pret Damasku.

Londonā bāzētā organizācija "Syrian Observatory for Human Rights" paziņoja, ka protestu epicentrā Deraa pilsētā gājuši bojā vismaz 33 civiliedzīvotāji, piebilstot, ka organizācijai ir saraksts ar to vārdiem, kuri ir nogalināti.

Vēl 27 civiliedzīvotāji nogalināti Homsas pilsētā, bet divi ostas pilsētā Latakijā.

Sīrijas amatpersonas paziņoja, ka piektdienas nemieros "teroristu grupējumi"  ir nogalinājuši deviņus drošības spēku karavīrus. Militāro spēku pārstāvji skaidroja, ka desmitiem uzbrucēju esot nogalināti un 156 aizturēti.

Viens no karavīriem esot kļuvis par "bruņotu teroristu" upuri Deraa, bet trīs karavīrus nogalinājis "cits teroristu grupējums", kas mēģināja pārraut autoceļu starp Homasas un Hamas pilsētām, armijas pārstāvja teikto publisko vietējā ziņu aģentūra SANA.

Vardarbībai Sīrijā palielinoties Vašingtona bloķēja prezidenta Bašara al Asada brāļa Mahera al Asada, kas ir Sīrijas 4.mehanizētās divīzijas komandieris, un vairāku citu augsta ranga amatpersonu un izlūkošanas dienestu vadības īpašumus.

"Mēs turpinām visspēcīgākajā iespējamajā veidā nosodīt pilnībā nožēlojamo Sīrijas valdības rīcību pret savu tautu. Vardarbība jāizbeidz nekavējoties,"  teica ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone.

Savukārt Eiropas Savienības  vēstnieku sanāksmē tika uzsākti darbi ieroču un aprīkojuma, ko varētu izmantot iekšējām represijām, tirdzniecības embargo ieviešanai.

27 valstu bloks arī "nekavējoties apsvērs turpmākus atbilstošus un konkrētus pasākumus, kuru mērķis ir panākt nekavējošu Sīrijas vadības politikas maiņu," paziņoja ES Augstā pārstāve ārlietu jautājumos Ketrīna Eštone, piebilstot, ka ES ir nolēmusi apturēt sadarbības līgumu, kas Sīrijai atvieglotu tirdzniecību ar ES.

Ženēvā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Cilvēktiesību padome nobalsoja par rezolūciju, kas nosoda vardarbības lietošanu pret demonstrantiem, tādā veidā atbalstot izmeklēšanas misijas uzsākšanu par notikušo asinspirti.

Pirms piektdienas asinspirts disidenti paziņoja, ka kopš marta vidus, kad Sīrijā sākās pret pastāvošo režīmu vērsti protesti, drošības spēkiem atklājot uguni uz demonstrantiem, jau nogalināti 450 cilvēki

Protesta akcijas turpinās par spīti tam, ka Sīrijas prezidents Bašars al Asads 21.aprīlī atcēla gandrīz 50 gadus valstī pastāvējušo ārkārtas stāvokli.

Ārkārtas stāvokļa atcelšana bija viena no galvenajām vairāk nekā mēnesi ilgušo protestu dalībnieku prasībām.

Sīrijā ārkārtas stāvoklis bija spēkā kopš 1963.gada, kad pie varas apvērsumā nāca Arābu sociālistiskā partija "Baath", kas ir ieviesusi vienpartijas sistēmu. Partijas līderis ir Sīrijas prezidents Bašars al Asads, kurš valsts un valdošās partijas vadību mantoja no sava tēva Hafeza al Asada pēc viņa nāves 2000.gadā.

Ārkārtas stāvoklis ļāva režīmam apcietināt cilvēkus, neizvirzot tiem apsūdzības, un Sīrijas varas iestādes praktiski kontrolēja jebkuru Sīrijas iedzīvotāju dzīves aspektu. Ārkārtas stāvokļa likums liedza cilvēkiem pulcēšanās tiesības un tiesības organizēties.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!