Turcijas prezidenta vēlēšanas globālā mērogā šogad tiek uzskatītas par svarīgākajām vēlēšanām pasaulē. Galvenā sāncensība galvenokārt iezīmēs valsts iespēju saglabāt demokrātiju un potenciālas pārmaiņas valsts lomā starptautiskā līmenī.
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans valsti vada jau 20 gadus. Šīs vēlēšanas tiek uzskatītas par lielāko Erdoganam izaicinājumu viņa valdīšanas laikā.
Medijs "Politico" ziņo, ka Erdogans izmanto visdažādākos veidus savā kampaņā, lai iegūtu balsu pārsvaru pār opozīciju. Viens no šiem paņēmieniem ir sociālo mediju kontrole, piemēram, nedēļas nogalē, kad norisinājās vēlēšanu pirmā kārta, valdība norīkojusi "Twitter" platformu bloķēt vairāk nekā 10 opozīcijas pārstāvju profilus.
Pirmajā kārtā Erdogans saņēma 49,51% balsu, bet sešu opozīcijas partiju alianses kandidāts Kemals Kiličdaroglu – 44,88% balsu. Savukārt galējo nacionālistu kandidāts Sinans Ogans ieguvis 5,29% balsu. 28. maijā plānots rīkot vēlēšanu otro kārtu, kurā sacentīsies Erdogans ar Kiličdaroglu.`
Erdoganu galvenokārt atbalsta darbaspējas vecuma laukos un pilsētās dzīvojošie nacionālisti un konservatīvie iedzīvotāji, skaidro aģentūra "Reuters".
Opozīcija sola nākotni demokrātijai
Turcijas līdzšinējā prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana galvenais konkurents šajās vēlēšanās ir 74 gadus vecais ekonomists Kemals Kiličdaroglu. Viņš ir ilggadējs Republikāņu tautas partijas (CHP) vadītājs.
Politiķis tiek dēvēts par Turcijas demokrātijas nākotni, tomēr saņēmis arī kritiku par nepietiekamām politiskajām spējām, lai stātos pretī Erdogana populismam. Pastāv bažas, ka šis balsojums ir Turcijas pēdējā iespēja saglabāt valsts demokrātiju un apturēt tās virzību uz
