Sāk izmeklēšanu par plaģiātismu Ungārijas prezidenta doktora disertācijā
Foto: Reuters/Scanpix

Ungārijas Zemmelveisa Universitāte trešdien paziņoja, ka izmeklē apgalvojumus par to, ka Ungārijas prezidenta Pāla Šmita 1992.gadā rakstītā doktora disertācija bijis plaģiāts.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Zemmelveisa Universitāte ir izveidojusi izmeklēšanas komisiju, kas pārbaudīs Ungārijas prezidenta Pāla Šmita doktora disertācijas rakstīšanas apstākļus," teikts universitātes paziņojumā, kurā norādīts, ka izmeklēšanas rezultāti gaidāmi 28.martā.

Jau vēstīts, ka valsts vadošais biznesa izdevums HVG janvāra vidū apsūdzēja Ungārijas prezidentu par cita autora darba izmantošanu savā doktora disertācijā, tomēr Šimts to noliedza, sakot, ka viņa darbs saņēma augstāko novērtējumu, kas "pats par sevi izsaka visu".

Nedēļas izdevuma HVG interneta mājaslapā "hvg.hu" teikts, ka vairums no Šmita doktora disertācija bija tiešs tulkojums no teksta franču valodā, ko 80.gados uzrakstīja Bulgārijas sporta eksperts un diplomāts Nikolajs Georgijevs, kurš 2005.gadā aizgāja mūžībā.

Mājaslapā publicētā fragmenti no Šmita un Georgijeva darbiem liecina, ka pašreizējā Ungārijas prezidenta doktora darbā iekļauts precīzs Bulgārijas diplomāta teksta tulkojums.

"hvg.hu" norādīja, ka tas, ka 215 lappuses garajā Šmita doktora darbā ir izmantots 180 lappuses garais Georgijeva teksts franču valodā "rada bažas par plaģiātismu".

Šmits, kas kopš 1983.gada ir Starptautiskās Olimpiskās komitejas loceklis, apgalvoja, ka Georgijevu pazinis personīgi, un viņi sadarbojās pētījumos par abiem interesējošam tēmām, kā arī kā avotus izmantoja vienus un tos pašus darbus, tādēļ 180 lappuses, kas doktora disertācijā veidotas kopā ar Georgjevu "ir tikai pamatmateriāls", bet Šmita paša ieguldījums ir 35 lappuses plašie secinājumi.

Tomēr pagājušajā nedēļā ziņu vietne "Index.hu" vēstīja, ka 17 lappuses no Šmita doktora disertācijas secinājumiem ir precīzs Vācijas profesora Klausa Heinemanna 1991.gadā angļu valodā rakstītās disertācijas tulkojums.

"Nekad neesmu strādājis ar Pālu Šmitu," Heinemanns teicis vietnei. "Mana akadēmiskā reputācija lielā mērā ir veidota uz šī darba pamatiem, tādēļ ir šokējoši uzzināt, ka kāds cits ir no tā guvis labumu, par to nemaksājot," piebildis akadēmiķis.

Arī Georgijeva meita intervijā HVG atzina, ka viņas tēvs nekad nav strādājis kopā ar Šmitu, tādējādi vēl vairāk palielinot aizdomas par Ungārijas prezidenta saistību ar plaģiātu.

Pērn skaļākajā plaģiātisma skandālā no amata atkāpās Vācijas aizsardzības ministrs Karls Teodors cu Gutenbergs, kas atzina, ka 2006.gadā pieļāvis "nopietnas kļūdas" savā doktora disertācijā Baireitas universitātē.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Ungārija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form