Neatkarīgā vēlēšanu novērotāju kompānija CESID apkopoja vēlēšanu biļetenu paraugus no 70% iecirkņu, un rezultāti liecina, ka valdošās centriskās Demokrātiskās partijas (DS) līderis Tadičs saņēmis 47,4% balsu, bet opozīcijā esošās labējās populistiski nacionālistiskās Serbijas Progresīvās partijas (SNS) vadītājs Nikoličs ieguvis 49,4% vēlētāju atbalsta.
Prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā savu izvēli izdarīja nedaudz mazāk kā puse balsstiesīgo valsts iedzīvotāju.
Sabiedriskās domas aptaujas pirms vēlēšanu otrās kārtas liecināja, ka Tadičs saņems vairāk nekā 55% balsu, bet viņa konkurents Nikoličs - vairāk nekā 40% balsu.
Pirmajā kārtā pirms divām nedēļām, kurā pavisam bija 12 kandidāti, Tadičs saņēma 26,7% balsu, bet Nikoličs - 25,5% balsu.
Tadičs 5.aprīlī atkāpās no amata, lai pirmstermiņa prezidenta vēlēšanu pirmo kārtu varētu rīkot vienlaikus ar parlamenta vēlēšanām 6.maijā. Šāds Tadiča lēmums palīdzēja gūt balsis vēlēšanās viņa vadītajai Demokrātiskajai partijai.
54 gadus vecais Tadičs ir Serbijas prezidents kopš 2004.gada. Viņa līdzšinējais piecu gadu amata termiņš būtu beidzies nākamā gada februārī.
60 gadus vecais Nukoličs bija Dienvidslāvijas prezidenta Slobodana Miloševiča ultranacionālistu sabiedrotais laikā, kad NATO 1999.gadā bombardēja Dienvidslāviju, lai izbeigtu Serbijas īstenotu etnisko tīrīšanu pret Kosovas albāņiem. 78 dienas tika īstenoti 2,3 tūkstoši uzlidojumu dažādiem objektiem, nogalinot vairāk nekā 3000 cilvēku. NATO uzlidojumi piespieda Miloševiču izvest serbu bruņotos spēkus no Kosovas, kura pēc tam tika nodota ANO kontrolē.
Pēc tam, kad zaudēja Tadičam 2008.gada prezidenta vēlēšanās, viņš sevi sāka pozicionēt kā eiropeiski noskaņotu konservatīvu politiķi.
Kosova pasludināja neatkarību no Serbijas 2008.gada 17.februārī. Šogad martā Serbijai tika piešķirts Eiropas Savienības kandidātvalsts statuss.