Pēc sešu pušu sarunu sākšanās Pekinā Ziemeļkoreja un ASV jau ir centušās risināt savas iepriekš radušās nesaskaņas, informē ārvalstu masu mediji.
Ziemeļkorejas pārstāvis Kims Kjegvans teica, ka Phenjana ir gatava strādāt, lai atbrīvotu Korejas pussalu no kodolieročiem.

ASV paziņoja, ka redz Ziemeļkoreju kā suverēnu valsti, kam nav plānu veikt uzbrukumu, raksta BBC.

Phenjana vēlas noslēgt miera līgumu ar ASV, kā arī saņemt palīdzību apmaiņā pret atteikšanos no kodolprogrammām.

Kims izteicās, ka sarunu sākums ir tikai pirmais solis. “Sarunu atklāšana ir nozīmīga, taču vēl svarīgāk ir panākt reālu progresu, tātad atbrīvoties no kodolieročiem,” viņš saka.

Pēc Kima domām Ziemeļkoreja un “pārējās puses, tajā skaitā arī ASV”, ir gatavas šādam pavērsienam.

Dienvidkoreja mudināja rast ātru risinājumu ieilgušajam konfliktam starp Phenjanu un Vašingtonu.

“Laiks nav mūsu pusē,” teica Dienvidkorejas pārstāvis, ārlietu ministra vietnieks Songs Minsūns.

Atšķirībā no iepriekšējiem sarunu posmiem, šim nav noteikts noslēguma datums. Sarunās piedalās Ziemeļkoreja, Dienvidkoreja, ASV, Japāna, Ķīna un Krievija.

ASV pārstāvis Kristofers Hills teica, ka amerikāņi paliks pie sarunu galda “tik ilgi, kamēr tiks panākts progress”.

Sešu pušu sarunas bija pārtrauktas uz vairāk nekā gadu pēc tam, kad Ziemeļkoreja atteicās tajās piedalīties, vainojot ASV par agresīvu attieksmi.

Analītiķi uzskata, ka arī šo sarunu posmu, tāpat kā trīs iepriekšējos, gaida neveiksme, taču sarunu dalībnieki apgalvo, ka šoreiz centīsies būt pieļāvīgāki un detalizētāk apspriedīs samilzušās problēmas.

13 mēnešu laikā kopš iepriekšējā sarunu posma Ziemeļkoreja ir oficiāli apstiprinājusi, ka tās rīcībā ir kodolieroči, taču tā noliedz ASV apgalvojumus, ka tiek gatavots vēl viens slepens projekts, lai papildus plutona programmai sāktu arī urāna bagātināšanu.

Tajā pašā laikā Vašingtona ir atteikusies sākt pārrunāt jebkādus līgumus, ja Ziemeļkoreja nebūs atteikusies no savas kodolprogrammas.

Tā arī norāda, ka Ziemeļkorejai draud tālākas sankcijas, ja neizdosies atrisināt šo krīzi.

Savukārt Japāna vēlas pārspriest jautājumu par vairākiem tās pilsoņiem, ko Ziemeļkoreja pirms kāda laika bija nolaupījusi, kaut arī Dienvidkoreja, Ķīna un Krievija uzskata, ka šāda Japānas nostāja varētu apdraudēt sarunu iznākumu.

2002.gadā Ziemeļkoreja atzina, ka septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados bija nolaupījusi 13 cilvēkus, lai ar viņu palīdzību apmācītu spiegus japāņu valodā un kultūrā.

Vēlāk tā apgalvoja, ka pieci cilvēki tika nogādāti dzimtenē, bet astoņi ir miruši. Japāna ir pārliecināta, ka vismaz daļa no tiem vēl joprojām ir dzīvi un atrodas Ziemeļkorejā.

Krievijas pārstāvis Aleksandrs Aleksejevs ir raksturojis Japānas nostāju kā neproduktīvu, savukārt Vašingtona ir izteikusi atbalstu Tokijai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!