Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi šonedēļ paredzētajā samitā apspriedīs sankciju pagarināšanu pret Krieviju saistībā ar tās agresiju Ukrainā, un tiek prognozēts, ka tās tiks pagarinātas vēl par sešiem mēnešiem, pirmdien sacīja bloka amatpersonas.
Itālija ir aicinājusi sankciju pagarināšanu apspriest ceturtdien un piektdien paredzētajā samitā, kas nozīmēja, ka vienošanos nevarēja pieņemt ES vēstnieku sanāksmē, kas notika pagājušajā nedēļā.
"Es saprotu, ka tas tiks [apspriests] Eiropadomē vēlāk šonedēļ, kā tas vienmēr ir attiecībā uz sankcijām pret Krieviju," ES ārlietu ministru tikšanās laikā žurnālistiem sacīja ES augstā pārstāve ārējās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerini.
"Es neredzu lielas problēmas nevienā no dalībvalstīm saistībā ar politiskajiem lēmumiem" par sankciju pagarināšanu, viņa piebilda.
Lai arī Eiropadome vienmēr ir oficiāli pieņēmusi lēmumu par sankciju pagarināšanu, sākotnējais lēmums bieži ir ticis pieņemts pirms tam ārlietu ministru vai vēstnieku līmenī.
Itālijas ārlietu ministrs Paolo Džentiloni sacīja, ka viņš "neprognozē ilgas diskusijas" samitā par sankcijām pret Krieviju.
2014.gada 1.jūlijā pēc Malaizijas nacionālās aviokompānijas "Malaysia Airlines" lidmašīnas notriekšanas Ukrainas austrumos pret Krievijas enerģētikas, aizsardzības un finanšu sektoriem tika noteiktas ES sankcijas.
Krievija uz tām atbildēja, liedzot ievest lielāko daļu pārtikas produktu no ES.
Viedokļa atšķirības par to, kā veidot attiecības ar Krieviju, ar jaunu sparu uzvirmoja pēc tam, kad Rietumvalstis pauda apņēmību sadarboties ar Krieviju Sīrijas konflikta izbeigšanā.
Itālija pagājušajā nedēļā paziņoja, ka vēlas ar Krieviju saglabāt atvērtus komunikācijas kanālus.
ES ir noteikusi arī atsevišķu iebraukšanas aizliegumu un aktīvu iesaldēšanu Krievijas un Ukrainas pilsoņiem, kas uzskatāmo par atbildīgiem nemiernieku atbalstīšanā. Šīs sankcijas spēkā ir līdz martam, savukārt līdz jūnijam spēkā ir sankcijas pret tiem, kas uzskatāmi par atbildīgiem Krimas aneksijā.
