"Eiropas Savienības (ES) līderi patiesi vēsturiskā samitā pieņēma vienošanos trīs būtiskos jautājumos – klimata aizsardzību, Lisabonas līguma tālāko ratifikāciju un Eiropas ekonomikas atjaunošanu," ceturtdien Eiropadomes samita noslēguma preses konferencē Briselē paziņoja Francijas prezidents Nikolā Sarkozī.

Eiropas līderi Briseles samitā vienojās par ambiciozās ES klimata un enerģētikas tiesību aktu paketes pieņemšanu. Tā paredz siltumnīcefektu izraisošo gāzu (CO2) emisiju apjomu sākot ar 2020. gadu samazināt par 20%, kā arī noteikt, ka līdz 2020. gadam atjaunojamās enerģijas īpatsvaram Eiropā jāsasniedz 20% no kopējā izmantotās enerģijas apjoma, portālu "Delfi" informēja Saeimas ES informācijas centra pārstāvis Nils Jansons.

"Pasaulē nav neviena cita kontinenta, kurš būtu vienbalsīgi pieņēmis tik būtisku lēmumu cīņā pret globālo sasilšanu," žurnālistiem sacīja Sarkozī. "Globālā ekonomiskā krīze nevarēja būt attaisnojums, lai to nedarītu. Tieši pretēji, tā ir papildus stimuls, lai lielāku uzsvaru liktu uz dabas aizsardzību un "zaļo enerģiju"," viņš teica.

Vienošanās pieņemšanu sākotnēji bremzēja opozīcija no vairāku dalībvalstu puses, tostarp arī Latvijas. Aktīvākie iebildumi izskanēja no Vācijas, Itālijas un Polijas līderiem, kuri bažījas par negatīvo ietekmi, kādu uz to rūpniecību atstās radikāla emisiju samazināšana.

Francijas prezidents atzina, ka sarunas nav bijušas vieglas, it īpaši ar Poliju un Ungāriju. Tomēr abas valstis saņēmušas papildu emisiju kvotu kompensāciju, kas ļāvis tām galu galā piekrist klimata un enerģētikas paketes pieņemšanai.

"Polijas premjerministrs Donalds Tusks bija labs sarunu partneris, kurš turēja savu vārdu," piebilda Sarkozī, atzīstot, ka dalībvalstu vēlme aizstāvēt savas nacionālās intereses esot loģiska. Preses konferencē izskanēja informācija, ka Polijai piešķirtās kvotas finansiālā izpausmē tai dos papildus 15 miljardu eiro (10,54 miljardu latu).

Arī Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu pauda gandarījumu par samitā panākto vienošanos klimata un enerģētikas paketes jautājumā. "Manuprāt, šis bija visbūtiskākais samits visā laikā, kopš es esmu Eiropas Komisijas prezidents," norādīja Barrozu.

Viņš atgādināja, ka iepriekš daudzi esot apšaubījuši Eiropas spēju panākt vienošanos par CO2 emisiju samazināšanu. "Nē, Eiropa izpildīja savu apņemšanos. Eiropai izdevās pieņemt visā pasaulē visambiciozāko plānu klimata izmaiņu apturēšanai. Mūsu vēstījums pārējai pasaulei ir - jā, arī jūs to varat!" uzsvēra Barrozu, piebilstot, ka viņa aicinājums īpaši attiecas uz ASV, kurai arī vajadzētu sekot Eiropas piemēram un būtiski samazināt CO2 emisiju apjomu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!