Foto: Reuters/Scanpix

Eiropas varas iestādes vairākkārt veikušas aktīvu iesaldēšanu Krievijas oligarhiem, kurus tās apsūdz Krievijas prezidenta Vladimira Putina uzsāktā kara Ukrainā atbalstīšanā, tomēr vērojams, ka sankcionēto saraksti sāk sarukt, vēsta medijs "Politico".

Jaunākajā juridiskajā neveiksmē Lielbritānijas policija atzinusi, ka ar Romānu Abramoviču saistītu telpu kratīšana bijusi nelikumīga.

Saskaņā ar juridisku dokumentu Džērsijas policija piekritusi izmaksāt kompensāciju bijušajam futbola premjerlīgas kluba Londonas "Chelsea" īpašniekam, jo viņu kratīšanas orderi "iegūti nelikumīgi". Policija "piekrīt, ka sūdzības iesniedzējiem jāsaņem privāta atvainošanās par policijas nelikumīgi veiktajām darbībām," ziņo medijs "Politico".

Arī Eiropas Savienība saskaras ar virkni juridisku problēmu, jo Krievijas oligarhi grib atgūt savu naudu, un viņi dodas uz ES tiesu, lai cīnītos pret aktīvu iesaldēšanu un vīzu aizliegumiem.

ES Tiesa apgalvo, ka ir reģistrējusi 54 lietas, kas saistītas ar karu Ukrainā. To vidū ir arī uzņēmumi, piemēram, Krievijas televīzijas tīkls "Russia Today", un cilvēki, kas iesnieguši vairākas lietas, tomēr lielāko daļu iesniedz indivīdi.

Reaģējot uz iesniegtajām lietām, ES sāk saīsināt sankcionēto sarakstu, tostarp uzbeku izcelsmes Krievijas miljardiera Ališera Usmanova, kurš ES oficiālajā žurnālā tiek dēvēts par "prokremlisku oligarhu ar īpaši ciešām saitēm ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu" māsu, kura iesūdzēja ES tiesā pēc tam, kad aprīlī tika sodīta par it kā savas naudas glabāšanu viņas Šveices bankas kontos. No sankciju saraksta svītrota arī miljardiera Mihaila Fridmana bijusī sieva Olga Āzimane.

ES preses pārstāvis norādīja, ka šāda svītrošana no saraksta ir standarta prakse. "Tā kā sankcijas ir progresīvas/regresīvas atkarībā no tā, vai personu rīcība un uzvedība saglabājas vai tiek mainīta, sankciju režīma dabiska sastāvdaļa ir ne tikai cilvēku pievienošana sarakstam, bet arī svītrošana no tā, ja ir pamatots iemesls," sacīja preses pārstāvis, raksta "Politico".

Neatkarīgi no tā, vai tas ir standarts vai nē, ES cenšas novērst nepilnības un nodrošināt, ka sankcijas, piemēram, aktīvu iesaldēšana, ir sarežģīti apejamas. Dienas beigās, pat ja bloks zaudē tiesā, oligarhu ceļu uz savu īpašumu atgūšanu var traucēt tiesu sistēmas šķēršļi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!