ASV sagaida, ka sarunas ar Krieviju par spriedzi ap Ukrainu un par Eiropas drošību plašākā skatījumā sāksies janvārī, otrdien sacīja ASV valsts sekretāra asistente Eiropas un Eirāzijas jautājumos Kārena Donfrīda (attēlā vēja parks Odesas apgabalā, Ukrainā).
ASV administrācija jau iepriekš norādījusi, ka ir gatava runāt ar Maskavu gan tiešās sarunās, gan NATO-Krievijas padomes un EDSO ietvaros. "Nebūs sarunu par Eiropas drošību bez Eiropas," žurnālistiem uzsvēra Donfrīda. "Mums ir jāpauž skaidri, ka mēs to nedarīsim bez NATO", piebilda diplomāte.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins ļāvis noprast, ka dotu priekšroku sarunām ar ASV formātā "viens pret vienu". "Attiecībā uz divpusējiem kontaktiem - mēs izlemsim par datumu kopā ar Krieviju, un mēs uzskatām, ka tas notiks janvārī," sacīja Donfrīda.
NATO drīzumā uzaicinās Maskavu uz NATO-Krievijas padomes tikšanos. Krievija līdz šim šādus priekšlikumus noraidījusi. "Man šķiet, ka mēs šajos kanālos redzēsim kustību janvāra mēnesī," norādīja diplomāte.
ASV kopš novembra vidus pauž bažas, ka Krievija gatavo plašu iebrukumu Ukrainā, un brīdinājušas Putinu par bezprecedenta sankcijām. Vaicāta, vai sankciju ietvaros Krievija varētu tikt izslēgta no starptautisko maksājumu tīkla SWIFT, ASV amatpersona sacīja, ka nekas neatrodas ārpus iespējamā robežām.
Pagājušajā nedēļā Maskava izklāstīja Vašingtonai un NATO savu redzējumu drošības jomā, norādot, ka NATO nevajadzētu uzņemt bijušās PSRS republikas un to teritorijā nebūtu jāveido NATO bāzes. "Ir dažas lietas, pie kurām mēs esam gatvi strādāt," sacīja Donfrīda. Bet, viņa piebilda, "šajos dokumentos ir citas lietas, par kurām krievi zina, ka tās būs nepieņemamas".
Diplomāte arī uzsvēra, ka "mēs joprojām esam dziļi satraukti par Krievijas militāro klātbūtni pie Ukrainas robežām". ASV turpina piegādāt Ukrainai "aizsardzības militārās sistēmas", sacīja Donfrīda, norādot, ka pēdējās piegādes tika veiktas pagājušajā nedēļā. "Ja Krievija vēl vairāk iebruks Ukrainā, mēs ukraiņiem nodrošināsim papildu aizsardzības materiālus krietni virs tā, ko mēs jau šobrīd piegādājam," viņa sacīja.
ASV un Rietumu valstis uzskata, ka Krievija varētu gatavot uzbrukumu Ukrainai un tāpēc Ukrainas pierobežā sakoncentrējusi aptuveni 100 000 karavīru. Krievijas puse noraida apsūdzības par iespējamu tās karaspēka iebrukumu Ukrainā. Kā apgalvo Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Maskava ieņem aizsardzības pozīcijas, jo bažījas, ka Kijeva pārmērīgi tuvinās ar NATO.
ASV prezidents Džo Baidens 7. decembrī videosamitā brīdināja Putinu, ka ASV piemēros Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
