Sarunu process par Turcijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) ir jāturpina, lai noturētu esošo situāciju vismaz pašreizējā līmenī, Saeimas Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas kopsēdē sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Viņš skaidroja, ka Latvija bijusi viena no tām valstīm, kas atbalstījusi sarunu esamību ar Turciju par iestāšanos ES. "Sarunas ir balstītas uz kritērijiem, tajā skaitā atbilstība makrofinansiālajiem kritērijiem, cilvēktiesību, mediju brīvības un tiesu neatkarības kritēriji. Šobrīd gan redzam, ka Turcija nevis tuvinās, bet attālinās no šiem kritērijiem," teica ministrs.
Politiķis norādīja, ka ES dalībvalstu vidū dalās viedokļi par to, vai sarunas ar Turciju būtu jāturpina. "Ir valstu grupa, kas uzskata, ka sarunas jāpārtrauc vispār. Mēs esam bijuši tajā grupā, kas, ņemot vērā Turcijas nozīmi reģionā, migrācijas kontekstā un Turciju kā NATO dalībvalsti, uzskata, ka sarunas ir jāturpina," sacīja Rinkēvičs.
"Ja valsts aiziet, tad vēl viens no iespējamajiem abpusējiem sadarbības ietekmes mehānismiem ir beidzies," piebilda ministrs, norādot, ka Turcija ir ļoti nozīmīga partnere migrācijas kontekstā. "Ja sadarbība nepastāvētu un Turcija atvērtu robežu, sekotu otra 2015. gada migrācijas krīze, bet šoreiz ne pa Vidusjūru, bet pa sauszemi," uzsvēra ministrs.
Viņš sacīja, ka Latvijas interesēs ir atrast līdzsvaru, un tieši diplomātija un ārpolitika ir līdzsvars starp vērtībām un interesēm. Turcija esot liels spēlētājs arī Sīrijā un tā ir būtiska partnere, jo nav atzinusi notikumus Ukrainā un stingri iestājas par Krimas tatāru jautājumu. "Bilde nav tikai melna vai balta. Tur, kur redzamas problēmas, par tām tiek runāts, lai cik sarežģītas attiecības nebūtu," teica Rinkēvičs.
Jau vēstīts, ka šī gada septembrī Eiropas Parlaments (EP), reaģējot uz likuma varas un cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos Turcijā, nolēma atņemt Ankarai 70 miljonus eiro lielo finansējumu, kas bija atvēlēts, lai atbalstītu tās centienus pievienoties ES.
EP Budžeta komiteja paziņoja, ka tagad šie līdzekļi tiks novirzīti migrācijas programmām.
Šie līdzekļi tika iesaldēti jau pērn, paziņojot, ka Turcijai tie tiks nodoti, tad, kad tā panāks "apmierinošus uzlabojumus likuma varas, demokrātijas, cilvēktiesību un preses brīvības" situācijā.
Taču Budžeta komiteja nolēmusi finansējumu atņemt, ņemot vērā pēdējo ES ikgadējo progresa ziņojumu, kurā atzīts, ka Ankara arvien tālāk novirzās no bloka vērtībām.
