Dienvidķīnas jūra ir sens strīdu objekts starp virkni Dienvidaustrumāzijas valstu, kuras nav līdz galam savstarpēji vienojušās par jūras robežām. Filipīna tiesības uz sev interesējošām teritorijām cenšas nosargāt ar sarūsējušu Otrā pasaules kara tanku desanta kuģi.

Vislielākās teritoriālās pretenzijas ir Ķīnai, kura par savu uzskata praktiski visu Dienvidķīnas jūru. Lai nostiprinātu kontroli pār strīdīgajiem ūdeņiem, Pekina Spratlija salu arhipelāgā uz Miščīva koraļļu rifa būvē mākslīgas salas ar "militāru pielietojumu".

Tikmēr Filipīnas ir apņēmušās nosargāt savas tiesības uz Pekinas kāroto netālu esošo Otro Tomasa sēkli, kuru Manila uzskata par ietilpstošu savā ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā pie Palavanas salas krastiem.

Savas pretenzijas uz teritoriju, kā arī pretestību Ķīnas ekspansijai Manila cenšas nodrošināt ar vecu ASV karakuģi.

Apzināti nogremdēts

100 metrus garais tanku desanta kuģis "BRP Sierra Madre" būvēts ASV vajadzībām Otrā pasaules kara laikā. Kuģis vēlāk nodots Filipīnām, kuras to 1999. gadā apzināti nogremdēja uz sēkļa Spratlija arhipelāgā, lai aizstāvētu savas teritoriālās pretenzijas.

Uz kuģa pastāvīgi uzturas neliels karavīru kontingents. Lai saglābtu laika zoba pamatīgi skarto un rūsējošo transportu un tas turpinātu pildīt priekšposteņa funkcijas Dienvidķīnas jūrā, Manila klusītēm sākusi kuģa nostiprināšanu, vēsta aģentūra "Reuters".

Foto: Reuters/Scanpix

"Mēs zinām, ka Ķīna gaida, kad kuģis izjuks, bet mēs darām visu, lai tas saglabātos," aģentūrai atklāja viens no diviem intervētajiem virsniekiem, kuri bijuši uz "BRP Sierra Madre".

Apgāde ar mazām zvejnieku laivām

Izmantojot koka zvejas laivas un citus nelielus peldlīdzekļus, uz kuģi jau kopš pērnā gada nogales tiek piegādāts cements, tērauds, metināšanas un cits nepieciešamais remonta ekipējums. Lai gan darbi rit lēni, tiem vajadzētu būt pabeigtiem līdz gada beigām, skaidro viens no avotiem.

Lielā karstuma dēļ metināšana notiek naktīs, stāsta avots.

Filipīnu Ārlietu ministrijas pārstāvis Čārlzs Hose atteicās aģentūrai sniegt komentāru par kuģa remontu, taču norādīja, ka tas nevar būt 2002. gadā starp Ķīnu un Dienvidaustrumāzijas valstīm noslēgtās vienošanās, kas aizliedz veikt jebkādas izmaiņas strīdīgajās teritorijās, pārkāpums.

Foto: Reuters/Scanpix

"Mūsu skatījumā esošu objektu apkope un uzturēšana ir atļauta, sevišķi ja šie darbi ir mūsu personāla un navigācijas drošības labā," norāda Hose.

Kāds Filipīnu ģenerālis, kurš vēlējās palikt anonīms, pastāstīja, ka tiek nostiprināts kuģa korpuss un ierīkotas gaisa kondicionēšanas iekārtas apkalpes komforta uzlabošanai.

Mediju fotogrāfijas liecina, ka kuģis ir aprūsējis un visumā bēdīgā stāvoklī.

Joprojām aktīvajā dienestā

Būdams stacionārs priekšpostenis, "BRP Sierra Madre" reizē skaitās arī aktīvs Filipīnu karaflotes kuģis. Tas nozīmē, ka Manila, pamatojoties uz ar Vašingtonu noslēgto drošības līgumu, uzbrukuma gadījumā var pieprasīt militāro palīdzību, aģentūrai skaidro Filipīnu militārās amatpersonas.

"Pat klāts ar rūsu tas paliks aktīvajā flotes dienestā. Tas ir mūsu suverenitātes simbols," uzsver filipīniešu ģenerālis.

"Kaķa un peles spēle"

Kopš 2014. gada Filipīnu centieni apgādāt uz "BRP Sierra Madre" esošos karavīrus ar pārtiku un ūdeni ir kļuvusi par "kaķa un peles" spēli starp Pekinu un Manilu, norāda "Reuters".

Foto: Reuters/Scanpix

Ķīnas lielie patruļkuģi cenšas bloķēt mazo Filipīnu laivu ceļu uz kuģi, stāsta amatpersonas. Taču filipīniešu laivas vienmēr tiek cauri, izmantojot seklās sēkļa vietas, kur Ķīnas kuģi nespēj iebraukt.

Pekina varētu būt dusmīga par "BRP Sierra Madre" nostiprināšanu un, domājams, turpinās savu "draudīgo" taktiku, paredz Honkongas Lingnanas Universitātes drošības eksperts Žans Baohuis.

Tomēr Ķīna nedarīs neko tādu, kas varētu tikt uzskatīts par karadarbību, viņš papildina. "Plašāks ģeostratēģiskais konteksts ir daudz svarīgāks par Otro Tomasa sēkli," viņš stāsta. 

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!